Par izmaiņām nodokļu politikā jāuzklausa visu pušu argumenti
Par nopietnu izmaiņu ieviešanu nodokļos var runāt, tikai oficiāli tiekoties un izklāstot visu pušu argumentāciju par ietekmi uz tautsaimniecību, tā par koalīcijas darba grupas panākto vienošanos attiecībā uz izmaiņām nodokļos aģentūrai LETA atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
LDDK uzskata, ka šonedēļ izskanējusī un koalīcijas padomē apspriestā iniciatīva atcelt līdzšinējos sociālo iemaksu griestus vai ieviest papildu "solidaritātes nodokli" ir skaidrs signāls, ka valsts nevēlas veicināt augsti apmaksātu darbavietu veidošanos un augsti kvalificētu speciālistu kompetencei atbilstošu darba samaksu.
Tāpat LDDK ieskatā tik nopietna darba nodokļu reforma kā sociālo iemaksu griestu atcelšana tādā vai citādā veidā nav iespējama bez detalizēta ietekmes izvērtējuma. Tostarp izvērtējama vadošo nozaru konkurētspēja Baltijas kontekstā, īpašu uzmanību veltot augstas pievienotās vērtības nozaru attīstības potenciālam, kā arī - analizējama šādu lēmumu ietekme uz Latvijas ekonomisko pievilcību investīciju piesaistes kontekstā un paredzamajām ēnu ekonomikas īpatsvara izmaiņām.
"Gan šajā, gan citos jautājumos mēs stingri uzstājam uz 2014.gada rudenī Finanšu ministrijas parakstītās Nodokļu politikas stratēģijas 2015.-2017.gadam ievērošanu. Minētā stratēģija paredz pakāpenisku darba nodokļu mazināšanu, kā arī to, ka šajā periodā netiek ieviesti jauni nodokļu objekti un mainītas likmes, rūpīgi neizvērtējot visus sociālos un ekonomiskos aspektus, sasaisti ar ēnu ekonomiku un citus faktorus," uzsvēra Meņģelsone.
LDDK uzsver, ka gan sociālo iemaksu griestu atcelšana, gan diskusija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas iespējamību ir pretrunā ar Nodokļu politikas stratēģiju un tās nosacījumiem.
Šodien Finanšu ministrijā notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde, kurā sociālie partneri apspriedīs nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesa aktualitātes.
LETA jau ziņoja, ka 18.augustā koalīcijas darba grupa vienojās par nākamā gada budžeta lielāko ieņēmumu palielinājuma daļu aptuveni 120 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta budžeta prioritātei - drošībai.
Koalīcijas darba grupa vienojusies par valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 90% apmērā, kas budžetā dos papildu 27 miljonus eiro. Finanšu stabilitātes nodevas bāzes pieaugums dos aptuveni trīs miljonus eiro, bet transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevas ikmēneša maksājuma ieviešana tiks atlikta uz gadu, kas dos aptuveni 30 miljonus eiro.
Pēc Šadurska teiktā, lielāko ieņēmumu pozīciju veidos tā sauktais solidaritātes nodoklis. "Ja patlaban sociālo iemaksu griesti algām ir 4000 eiro, tad šodien vienojāmies par atsevišķu nodokli, kas nonāks valsts budžetā, tādējādi ļaujot iekasēt aptuveni 40,9 miljonus eiro," teica deputāts.
Tāpat koalīcijas darba grupa vienojās paaugstināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, kas ļaus papildus iekasēt aptuveni 12,5 miljonus eiro. Šadurskis skaidroja, ka akcīzes nodokļa likme tiks paaugstināta sekojoši - papildu trīs eiro centi par benzīna un gāzes litru, bet viens eiro cents par dīzeļdegvielas litru.
Plānota arī alkohola akcīzes celšana, tomēr darba grupa nespēja vienoties par nodokļa celšanas apmēru, taču esot skaidrs, ka akcīzes celšana ļaušot budžetā iekasēt papildu trīs miljonus eiro.
"Vienojāmies par aptuveni 120 miljoniem eiro, bet visus šos līdzekļus "apēd" galvenās prioritātes - drošības - pieprasījumi," atzina Šadurskis, piebilstot, ka no minētās summas Iekšlietu ministrijas vajadzībām tiks novirzīts 61 miljons eiro, bet Aizsardzības ministrijai - 59 miljoni eiro.