Kredītņēmēju apvienība Zatleru sauc par lupatu

Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA), reaģējot uz Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmumu nevirzīt uz Saeimu apvienības izstrādāto krīzes likumprojektu, prezidentam pārmet sava viedokļa trūkumu, kā arī apšauba valsts augstākās amatpersonas kompetenci.

LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko šodien izplatītā paziņojumā Valsts prezidentam velta tādus skarbus epitetus kā "lupata, kas ir izklājies finanšu sektora priekšā".

"Ar lielu nožēlu ir jākonstatē, ka Valsts prezidentam un viņa padomniekiem nav sava viedokļa likumprojekta jautājumā un viņi tikai apkopo saņemtās atbildes no finanšu sektora iestādēm, kas jau ir pierādījušas savu negribēšanu un nevarēšanu risināt jautājumus, kas saistīti ar ekonomisko situāciju valstī," uzskata Gorneko.

LAKRA pauž neizpratni, kāpēc Valsts prezidenta kanceleja likumprojektu ir pārsūtījusi izskatīšanai Latvijas Bankai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), Latvijas Komercbanku asociācijai, kā arī Tieslietu ministrijai, jo kredītņēmēju apvienība gaidījusi konkrētu rīcību no Valsts prezidenta.

"Ja mēs būtu gribējuši noskaidrot finanšu sektora viedokli, tad arī būtu pie viņiem vērsušies, bet šāda viedokļa iegūšana ir veids, kā noskaidrot, ko cirpēji domā par aitām. Turklāt, ja, pēc prezidenta domām, finanšu sektors var sniegt pilnīgu ieskatu cilvēku sociālajās problēmās, tad tas norāda tikai uz prezidenta nekompetenci un vairāk nekā 12 500 iedzīvotāju viedokļa klaju ignorēšanu," uzsver Gorenko.

Vienlaikus LAKRA ir apņēmības pilna neapstāties pie saņemtā noraidījuma un plāno virzīt krīzes likumprojektu izskatīšanai Saeimā ar deputātu palīdzību.

"Iespējams, lai Valsts prezidents saprastu parasto cilvēku ekonomiskās situācijas nopietnību, skvērā pie Rīgas pils ir jāuzslien teltis. Tad Zatleram nevajadzēs vērsties pēc viedokļa pie finanšu krīzes vaininiekiem, bet viņš pats redzēs patieso dzīvi, skatoties uz to caur logu," pauž Gorenko.

Kā ziņots, Zatlers, iepazīstoties ar atbildīgo iestāžu atzinumiem, nolēmis uz Saeimu nevirzīt LAKRA izstrādāto krīzes likumprojektu, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.

LAKRA piedāvātais likumprojekts Valsts prezidenta uzdevumā tika nosūtīts atbildīgajām institūcijām un amatpersonām - Latvijas Bankai, FKTK un Ministru prezidentam - ar lūgumu sniegt vērtējumu.

Kā norāda Latvijas Banka, LAKRA izstrādātais likumprojekts kopumā nenodrošinātu līdzsvarotu pieeju kredītdevēju un kredītņēmēju interešu aizsardzībai, vājinātu finanšu sistēmas un tātad arī tautsaimniecības atveseļošanās perspektīvas un rezultātā nesasniegtu noteikto mērķi - aizsargāt finanšu grūtībās nonākušās personas.

Arī FKTK uzskata, ka valsts noteiktajam regulējumam finansiālās grūtībās nonākušu aizņēmēju saistību pārstrukturēšanai jeb aizņēmēju atbalsta programmai jāietver arī finanšu risinājumi, lai mazinātu šādu saistību pārstrukturēšanas negatīvo ietekmi uz banku kapitālu un likviditāti, taču LAKRA izstrādātajā likumprojektā tas netiek piedāvāts.

Savukārt Tieslietu ministrija kā efektīvāko risinājumu no tiesiskās stabilitātes, sistēmas un izvērtēšanas viedokļa uzskata kredītņēmēju interešu aizsardzības jautājumu risināšanu privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģijas ieviešanas kontekstā, tādējādi nodrošinot tiesiskā regulējuma risku izvērstu analīzi un izvērtēšanu atbilstoši klasiskajai leģitīmā mērķa un samērīguma metodoloģijai.

Tomēr, ņemot vērā kredītņēmēju problēmu aktualitāti, Valsts prezidenta kanceleja ir nosūtījusi Finanšu ministrijai lūgumu informēt par atbalsta programmas rezultātiem un iespējamiem situācijas risinājumiem.

LAKRA izstrādātajā likumprojektā minēts, ka jebkura fiziska vai juridiska persona ir tiesīga vērsties pie kreditora ar prasību samazināt aizdevuma līgumā noteiktos kredīta maksājumus. Ekonomiskās krīzes periodā būtu aizliegts veikt parāda piedziņu, tostarp sprieduma piespiedu izpildi, pret fizisku personu, kuras ikmēneša vidējie ienākumi nepārsniedz valstī noteikto iztikas minimuma apmēru uz katru personas apgādībā esošo personu, tostarp uz pašu ienākumu guvēju.

Likuma projekts arī paredz, ka kreditors nav tiesīgs veikt procentu maksājumu kapitalizāciju, proti, aprēķināt un pieprasīt nomaksāt procentus no tās summas, kas veidojas kā starpība, samazinot ikmēneša kredīta procentu maksājumus ekonomiskās krīzes apstākļos.