Siliņš: Savāktie paraksti būs stimuls pensiju indeksācijas iespēju meklēšanai

© F64

Saeimā iesniegtie pensionāru paraksti būs stimuls lielākas pensiju indeksācijas iespēju meklēšanai 2016.gadā, jo ir skaidrs, ka šogad tīri tehniski to veikt nav iespējams, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs un Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS).

Pensionāri saprot, ka valsts budžets nav gumijas rotaļlieta un pensiju jautājumā ir jāmēģina rast risinājumi saskaņā ar valsts budžeta iespējām, pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK) un Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču (ZZS) norādīja LPF vadītājs.

LPF savāktie pensionāru paraksti kārtējo reizi atgādina plašai sabiedrībai, ka pensionāru dzīves līmenis nepaaugstinās un pat nedaudz samazinās, norādīja Siliņš. Viņš pauda gatavību atbalstīt kompromisa panākšanu pensiju jautājuma risināšanā.

Kā ziņots, lai rastu risinājumu pensiju jautājumā, plānots organizēt trīs Saeimas atbildīgo komisiju kopsēdi, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar LPF pārstāvjiem sacīja Mūrniece.

Barča, kura arī piedalījās sarunā ar pensionāru pārstāvjiem, atbalsta savas komisijas piedalīšanos šādā kopsēdē. Par kopsēdes rīkošanu plānots uzrunāt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadību.

Barča prognozē, ka kopsēde varētu notikt oktobra sākumā, savukārt septembrī notiks gatavošanās tās norisei.

Jau vēstīts, ka Mūrniece šodien arī norādīja, ka cilvēku vēlme pēc cienīgām vecumdienām ir ļoti skaidra, piebilstot, ka jautājums par pensijām lielā mērā ir jārisina valdībai.

Šodien LPF rīkotajā piketā pie Saeimas par lielāku pensiju indeksāciju jau šoruden pulcējas ap 100 dalībnieku.

Siliņš Mūrniecei iesniedza vairāk nekā 70 000 savākto parakstu par palielinātu pensiju indeksāciju un valsts veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi senioriem.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais