Naktī no 18. uz 19. augustu Maskavā tika atstādināts PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, varu sagrāba sazvērnieki, kuri sevi dēvēja par Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju (VĀSK). VĀSK izsludināja ārkārtējo stāvokli vairākos PSRS reģionos.
Augusta pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 18.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Padomju Savienības sabrukumu.
Puča organizētāji un realizētāji bija Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja (VĀSK, krievu: Государственный комитет по чрезвычайному положению (ГКЧП)), kurā ietilpa astoņi konservatīvi noskaņoti kompartijas, drošības dienestu un armijas vadošie darbinieki. Komitejas priekšsēdētājs bija PSRS viceprezidents Genādijs Janajevs. Pēc apvērsuma sākuma VĀSK izsludināja valstī ārkārtas stāvokli uz 6 mēnešiem, ieviesa cenzūru, ieveda karaspēku Maskavā, arestēja M. Gorbačovu, kurš puča laikā atradās savā Krimas vasarnīcā. Pret Augusta puču uzstājās Krievijas PFSR prezidents Boriss Jeļcins un viņa atbalstītāji gan no politiķu vidus, gan cilvēki, kas atsaucās uz aicinājumi aizsargāt Balto namu (Krievijas PFSR padomju nams) Maskavā, kur puča laikā atradās B. Jeļcins un viņa domubiedri. Faktiski puča laikā izveidojās divas paralēlas varas, kuras atbalstīja dažādi spēki.
Pučisti neizmantoja karaspēku un drošības spēkus, lai ieņemtu Balto namu vai sagrautu plašās masu demonstrācijas, kas bija vērstas pret viņiem. Nespējuši pilnībā sagrābt varu un saskārušies ar pretestību gan no plašām iedzīvotāju masām, gan opozīcijas kompartijas iekšienē, puča līderi piekrita atjaunot M. Gorbačova sakarus ar ārpasauli un atbrīvot viņu no izolācijas. Tā rezultātā 21. augustā viņš sazinājās ar Maskavu un deva rīkojumu atcelt visus VĀSK pieņemtos lēmumus, kā arī atcelt no amatiem puča atbalstītājus. Līdz ar to pučs bija beidzies. Nākamajā dienā M. Gorbačovs ieradās Maskavā, bet VĀSK biedri tika arestēti. Viens no tiem — PSRS iekšlietu ministrs latvietis Boriss Pugo izdarīja pašnāvību.
19. augustā uz kopējo sēdi sanāca Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs un Ministru Padome, kurā pieņemtajā paziņojumā teikts „Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs un Ministru Padome paziņo, ka uzskata Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju par nelikumīgu veidojumu, kuram nav nekādu pilnvaru Latvijas teritorijā.”
Savukārt 19. augustā plkst. 11.00 Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkā sarīkotajā preses konferencē Alfrēds Rubiks ierosināja aizliegt visas tās sabiedriskās organizācijas, kas nerealizēs LKP kursu, slēgt lielu skaitu preses izdevumu, kas uzstājas pret PSRS konstitūciju, noteikt komandanta stundu, saukt pie atbildības Augstākās Padomes deputātus Juri Dobeli, Daini Īvānu. A. Rubiks sludināja, ka jaunās struktūras apspiedīs jebkuru pretošanos, ja vajadzēšot – arī bruņotā ceļā.