Valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiek apskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, degvielai, kā arī ieviest sociālo iemaksu griestu nodokli lielajām algām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiek apskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, degvielai, kā arī ieviest sociālo iemaksu griestu nodokli lielajām algām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Vairāki no minētajiem priekšlikumiem lielā mērā nāk no "Vienotības", un tie vēl ir jāapspriež koalīcijas partneriem, jo vienošanās par tiem nav panākta. Tāpat vairāku priekšlikumu īstenošana būs atkarīga no gan no atsevišķu ministriju nostājas, gan no sarunām ar iesaistītajām pusēm.
Tiek norādīts, ka akcīzes celšanu alkoholam varētu veikt uzmanīgi, kas varētu nozīmēt "ne pārāk lielu" nodokļa pieaugumu. Rūpīga pieeja tiktu īstenota, ja nolemtu celt akcīzi dīzeļdegvielai. Lielākas iespēja celt akcīzi degvielas jomā būtu benzīnam un gāzei, un šādam solim esot pateicīgs laiks naftas zemo cenu dēļ. Līdz ar to tiek pieļauts, ka tas īpaši negatīvi neietekmētu patērētājus. Ja tiktu panākta vienošanās par akcīzes paaugstināšanu alkoholam un degvielai, budžeta papildu ienākumi varētu būt starp desmit, 15 miljoniem eiro.
Tāpat tiek apskatīta iespēja uzlikt nodokli summai, kuru darba devējs pašlaik nemaksā sociālajā nodoklī tā griestu dēļ. Ja darbinieka alga būs tik liela, ka pārsniegs summu, kas maksājama sociālajā nodoklī, tādā gadījumā uz to daļu, kas pašlaik netiek maksāta budžetā minēto griestu dēļ, varētu tikt piemērots attiecīgs nodoklis. Tiek pieļauts, ka šāda sistēma ļautu iekasēt 40 miljonus eiro, taču saistībā ar iespēju to ieviest būšot jāizvērtē arī Satversmes tiesas riski.
Attiecībā uz veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) ideju ieviest akcīzes nodokli pārtikas produktiem ar augstu sāls un cukura līmeni pagaidām prognozes ir atturīgas, norādot, ka, lai veiktu šādu soli, vispirms vienošanās ir jāpanāk Veselības ministrijai un Zemkopības ministrijai.
Publiskotā ministriju budžetu mazināšanas ideja pašlaik tiekot apsvērta 3% apmērā no katras ministrijas, kas, provizoriski rēķinot, ļautu iegūt nepilnus 50 miljonus eiro.
Attiecīgās idejas piedāvātas apspriešanai ar mērķi segt pašlaik apmēram 100 miljonus eiro lielo negatīvo fiskālo telpu jeb iztrūkumu tajā, kā arī censties iegūt papildu līdzekļus apmēram 100 miljonu eiro apmērā. Lai to panāktu, būtu nepieciešams īstenot arī vēl citus pasākumus fiskālās telpas paplašināšanai.