Veselības ministrija noteikusi maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, kas tiek izplatīti Latvijā – gan Latvijā ražotajiem, gan ievestajiem no citām valstīm, gan arī tiem, kas tiek izplatīti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, un jauno noteikumu projektu pirmdien izskatīja Ministru kabineta komitejā. Maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma. Īpašas atzīmes uz pārtikas produktiem netiks izvietotas, bet transtaukskābes kontrolēs dienesti.
Veselības ministrijā (VM) norāda, ka pašlaik Latvijā nevienā dokumentā nav noteikts maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos. Taču, lai ierobežotu transtaukus saturošu pārtikas produktu pieejamību skolās un bērnudārzos, ir spēkā noteikumi, kas neļauj bērnus (arī slimnīcu pacientus un sociālās aprūpes centru iemītniekus) ēdināt ar konditorejas izstrādājumiem, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki. Tāpat skolās ēdiena gatavošanā nelieto margarīnu un eļļas, kas satur daļēji hidrogenētus augu taukus, kas ir rūpnieciski ražotas transtaukskābes. Eiropas Savienībā ir trīs dalībvalstis, kas ir noteikušas maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, – Dānija (no 2003. gada), Austrija (no 2009. gada) un Ungārija (no 2013. gada). Eiropas reģionā transtaukskābju daudzuma ierobežojumi ir noteikti arī Šveicē, Islandē un Norvēģijā. Visās šajās Eiropas valstīs ir līdzīgs normatīvais regulējums transtaukskābju ierobežošanai pārtikas produktos, nosakot maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu, tas ir, divi procenti jeb divi grami uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma. Austrijā noteiktās normas attiecas uz visiem pārtikas produktiem, kas atrodas tirgū – gan vietējiem, ievestiem un ražotiem eksportam. Savukārt Dānijā normas attiecas uz pārtikas ražošanā izmantojamām izejvielām – taukiem un eļļām.
Ne tikai citu valstu pieredzi, bet arī pētījumus par transtauksābju negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību valdībai ceļ priekšā Veselības ministrija (VM). Speciālisti uzsver: ir pierādīts, ka transtaukskābes negatīvi ietekmē veselību un var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, vēzi, diabētu, aptaukošanos un pat atstāt negatīvu ietekmi uz grūtniecību un augļa attīstību. VM atsaucas uz klīniskiem pētījumiem, kas pierāda: transtaukskābēm ir tendence paaugstināt holesterīna līmeni asinīs pat vairāk nekā piesātinātiem taukiem, turklāt tās paaugstina tieši sliktā holesterīna līmeni un samazina labā holesterīna līmeni asinīs.
Jaunās VM izstrādātās prasības piemēros tiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir transtaukskābes jeb daļēji hidrogenēti augu tauki, kas iegūti rūpnieciski pārveidotas pārtikas ražošanas procesā, piemēram, hidrogenējot eļļas, pārtikas produktus cepot un karsējot eļļās, spiežot eļļas augstās temperatūrās. Noteikumi neattieksies uz dzīvnieku izcelsmes taukiem un produktiem, kuru sastāvā transtaukskābes radušās dabiski un nav pievienotas pārtikas ražošanas procesos. Jauno prasību uzraudzību īstenos Pārtikas un veterinārais dienests. Paši noteikumi stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī, nosakot gada pārejas periodu.
Transtaukskābes
• Visaugstākais transtaukskābju saturs ir tieši dažādos saldumos un konditorejas izstrādājumos, kuru ražošanai tiek izmantotas rūpnieciski ražotas transtaukskābes
• Saskaņā ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR veikto pētījumu par transtaukskābju izplatību pārtikas produkcijas tirgū Latvijā – Latvijā visaugtākā transtaukskābju koncentrācija sastopama siera izstrādājumos, biezpiena sieriņos, krējuma un sviesta izstrādājumos
Avots: Veselības ministrija