Tiesa spriež: cik lielai būt kompensācijai par operāciju

© Scanpix

Rīgas apgabaltiesa augusta beigās pasludinās spriedumu pacientes prasībā pret Rīgas Austrumu slimnīcu par operācijas laikā vēderā atstātu ķirurģisku instrumentu.

Operācija pirms 10 gadiem tika veikta slimnīcā Linezers, kas pašlaik darbojas Rīgas Austrumu slimnīcas sastāvā. Tiesa pacientes prasību skatījusi jau vairākas reizes un dažādās instancēs, līdz Augstākās tiesas Civillietu departaments uzdeva tiesai izskatīt lietu no jauna un, lemjot jautājumu par piedzenamās kompensācijas apmēru, noteikt atbilstīgu atlīdzinājumu.

Paciente I., kuru operēja slimnīcā Linezers 2004. gadā, pēc operācijas ilgstoši juta sāpes operācijas veikšanas apvidū. Viņa konsultējās ar vairākiem speciālistiem, tomēr neviens no tiem neveica atbilstošus izmeklējumus, lai noteiktu īsto sāpju iemeslu. Vairāku gadu garumā paciente arī par sāpēm sūdzējās savai ģimenes ārstei, kura arī diemžēl sāpju iemeslu nespēja atklāt. Veselības problēmu cēlonis atklājās 2008. gada augustā, kad Ogres rajona slimnīcā pacientei veica rentgena izmeklējumus un vēdera dobumā tika atrasts liels svešķermenis. Sieviete vērsās Veselības inspekcijā, kas ar savu lēmumu atzina slimnīcas Linezers ārstu atbildību, bet lietā jau bija iestājies noilgums, tāpēc inspekcija pacientei ieteica aizstāvēt savas tiesības tiesā, pieprasot kaitējuma atlīdzību civiltiesiskā ceļā. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piedzina no Rīgas Austrumu slimnīcas par labu pacientei morālā kaitējuma atlīdzinājumu 23 000 latu (32 726 eiro).

Taču spriedums tika pārsūdzēts, un apgabaltiesa nolēma kā morālo kaitējumu par labu pacientei no slimnīcas piedzīt vairs tikai 5000 latu (7114 eiro). Tiesāšanās turpinājās, un Augstākās tiesas Civillietu departaments gada sākumā atcēla spriedumu, atzīstot, ka apelācijas instances tiesa nav izdarījusi lietā iesniegto pierādījumu un faktisko apstākļu saturam atbilstošus secinājumus par cēlonisko sakaru starp pacientei nodarīto kaitējumu un slimnīcas darbinieku prettiesisko rīcību, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

Rīgas apgabaltiesa bija secinājusi, ka slimnīca ir atbildīga tikai par tām ciešanām, kad paciente atradās mediķu uzraudzībā, tas ir sešas pēcoperācijas dienas, jo pēc tam visus četrus gadus, kamēr atklājās, ka pacientes vēderā atrodas operācijas laikā atstātais svešķermenis, slimnīcai nekas nebija zināms par to. No tiesas skaidrojuma izriet: tā kā pacientei nebija skaidri zināms, kāpēc viņai sāp vēders, slimnīca nevar būt atbildīga par viņai nodarītām ciešanām, jo paciente tās nevarēja sasaistīt ar faktu par operācijas laikā vēdera dobumā atstāto instrumentu.

Augstākā tiesa šādu secinājumu atzina par kļūdainu, jo pacientes ilgstoši izjustās fiziskās un emocionālās ciešanas nav saistāmas ar viņas zināšanu vai nezināšanu par cēloni, kas tieši izraisīja negatīvu ietekmi uz veselību ilgā laika posmā.



Svarīgākais