Gaidāms strīds pensiju piemaksu dēļ

Valdība sākusi risināt nākamā gada budžeta jautājumus, pagaidām konkrēti nepasakot, kas sagaida sociālās jomas izdevumus un par ko būs iespējams politiski vienoties jautājumā par nākamā gada pensijām. Tikmēr pensionāri ir apņēmības pilni panākt labāku dzīvi un jau nākamnedēļ pie Saeimas rīkos pasākumu, iesniedzot Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei Latvijas Pensionāru federācijas iniciatīvas, kuras ar parakstu atbalsta vairāki desmiti tūkstošu senioru visā Latvijā.

Kopumā savākti vairāk nekā 70 000 parakstu par palielinātu pensiju indeksāciju un valsts veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi pensionāriem. Paraksti tiks iesniegti parlamentā, jo tieši tur izšķirsies nākamā gada budžeta liktenis un tiks pieņemts lēmums, kā indeksēs pensijas un kā pārrēķinās krīzes laikā piešķirtās pensijas.

Mītiņš pie Saeimas

Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš norāda, ka pie Saeimas notiks arī neliels mītiņš, uz kuru aicināti pensionāri no federācijas dalīborganizācijām – pensionāru nostāju paudīs arī plakāti.

Pensionāru federācijas prasības ir palikušas iepriekšējās, jo valdība nav atbalstījusi un Saeima nav pieņēmusi lēmumu par palielinātu pensiju indeksāciju, kā arī – lai gan parlaments konceptuāli vienojās par krīzes laika pensiju pārrēķināšanu, pašlaik joprojām nav skaidrs, kā tas nākamgad notiks. Ministru kabinets, kuram dots uzdevums šo jautājumu konkretizēt, pašlaik to nav izdarījis – nav pieņemts nekāds konkrēts lēmums, kas rada dažādas spekulācijas, vai vispār krīzes laika pensijas tiks pārrēķinātas. Savukārt par veselības apdrošināšanu sarunas vispār nevedas.

Sāk apzelēt pensiju piemaksas

Šāgada budžeta izstrāde iezīmē vēl vienu interesanti lietu – jau tiekoties ar pensionāriem, valdības vadītāja Laimdota Straujuma un finanšu ministrs Jānis Reirs pieminēja pensiju piemaksas, kuru finansēšanu savulaik uzņēmies pamatbudžets, it kā lai atslogotu sociālo budžetu. Šonedēļ Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs (iepriekš arī Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs) Arvils Ašeradens izteicās, ka tiek apsvērta doma pensiju piemaksas turpmāk atkal finansēt no sociālā budžeta, jo pamatbudžets tās finansējis uz krīzes laiku, kas bijis kā labais žests attiecībā pret sociālo budžetu. Tomēr tās atkal ir politiskās manipulācijas, jo gan politiķi, gan labklājības jomas eksperti labi zina un atceras, ka jau pensiju piemaksu ieviešanas brīdī bija plānots tās finansēt no valsts pamatbudžeta, jo to aprēķināšanai un izmaksai nav tieša sakara ar sociālo apdrošināšanu. Pensiju piemaksas ir kā kompensācijas mehānisms par padomju laikos nostrādātajiem darba gadiem (pašlaik tiek maksāts viens eiro par vienu darba stāža gadu; tiesa, jaunajiem pensionāriem pat neraugoties uz darba stāžu vēl pirms 1996. gada, pensiju piemaksas nemaz nepiešķir). Visus pēdējos gadus – līdz pat 2014. gadam – nevarēja panākt vienošanos, lai pensiju piemaksas pārceltu uz pamatbudžetu, un, kad tas ir izdevies, izskan viedoklis – jāatdod sociālajam budžetam atpakaļ. Gadā to izmaksai nepieciešami 140 miljoni eiro, kas ir gana liela summa, lai būtu vēlēšanās no tās atbrīvot pamata budžetu un pārcelt uz sociālo budžetu, kurā pašlaik veidojas uzkrājums.

Argumentēs pret

Labklājības ministrija (LM) nepiekrīt FM ierosinājumam par pensiju piemaksu finansēšanu no sociālā budžeta un turpmākās diskusijās par nākamā gada budžetu to argumentēs, Neatkarīgajai apliecina ministrijā. No speciālā budžeta finansējot ar iemaksām nesaistītu pakalpojumu, tiek uzlikts papildu finanšu slogs pārējiem sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem, turklāt tas veicina neuzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai kopumā. Finansējot ar iemaksām nesaistītu pakalpojumu, tiek samazināta gan tiešā gada rezerve, gan uzkrājums. Pašlaik sociālā budžeta uzkrājums ir 422,6 miljoni eiro.

FM gan visai piesardzīgi izsakās par pensiju piemaksām un oficiāli neapstiprina tādu plānu – pagaidām valdība ir izskatījusi tikai jautājumu par makroekonomiskajām prognozēm un nav pieņēmusi nevienu konceptuālu lēmumu par izdevumu palielināšanu vai samazināšanu. «Vēlamies uzsvērt, ka jebkuriem konkrētiem plānotajiem lēmumiem jānodrošina sociālā budžeta ilgtspēja, tāpēc, neskatoties uz pašreizējo sociālā budžeta atlikumu, rūpīgi jāizsver ikviens lēmums, it īpaši tāds, kura rezultātā sociālā budžeta izdevumi nākotnē pieaugtu,» Neatkarīgajai saka FM speciāliste Maija Straupmane.

Prioritātes saglabājas

Labklājības ministra Ulda Auguļa prioritātes nākamā gada budžeta kontekstā nav mainījušās – krīzes laika pensiju pārrēķināšana un pensiju indeksācija. Ierosmi jau no šā gada indeksēt pensijas straujāk, tas ir, izmantojot lielāku algas pieauguma indeksu, valdība neatbalstīja, lai gan tas šāgada indeksācijai dotu pienesumu zemās inflācijas vietā un, pēc Labklājības ministrijas (LM) aprēķiniem, lielus papildu izdevumus neprasītu. Jebkurā gadījumā pašlaik tīri tehniski vairs nav iespējams izlemt par šāgada indeksāciju, tāpēc nākamajā gadā tiek rosināts pensiju indeksācijā ņemt vērā 50% (līdzšinējo 25% vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Tam budžetā papildus vajadzētu ap 4 miljoniem eiro, tikpat naudas būtu nepieciešams, lai no nākamā gada janvāra sāktu pārrēķināt krīzes laika pensijas. Pēc LM ierosmes, no kuras tā neatkāpjas, vajadzētu pensiju pārrēķināšanu sākt ar pensijām, kuras piešķirtas agrākajos krīzes gados, tātad ar 2010. gadā piešķirtajām. Šo ierosmi valdība noraidīja – nav skaidrs, kādu iemeslu dēļ, jo alternatīvais variants – pārrēķināt no sākuma pensionāriem ar pensijām līdz 170 eiro, iespējams, prasītu līdzvērtīgu naudas summu.