Nozīmīgas izmaiņas šogad skārušas vardarbībā cietušu bērnu rehabilitāciju – ja iepriekš konkursā par uzvarētājiem ņēma tos, kuri piedāvāja viszemāko cenu, pieredzi šādā darbā uzlūkojot kā mazsvarīgu faktoru, tagad Latvijas Bērnu fonds (LBF) plāno ieviest vienotu sistēmu, kurā būtiski būs atbildēt uz jautājumu – kas notiek ar bērnu pēc rehabilitācijas procesa?
Nauda vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijai nav samazināta – šim gadam ir paredzēti 743 000 latu, lielākā daļa rehabilitācijai stacionārā, kur bērns dzīvo uz vietas vismaz mēnesi. Ja salīdzina 2008. gada, kā arī pērn atvēlēto naudu – šogad tās ir pat vairāk.
Pārmaiņas ir un būs
Līdz ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes (SPP) likvidāciju bija jāizlemj, kas nodrošinās sociālo rehabilitāciju bērniem, kuri cietuši no fiziskas un seksuālas vardarbības, un ne tikai – arī no emocionāliem pāridarījumiem un atstāšanas novārtā, kas pašlaik ir viens no izplatītākajiem vardarbības veidiem pret bērniem.
Ņemot vērā valsts atteikšanos no atsevišķām funkcijām, tika nolemts tās nodot nevalstiskajām organizācijām. Saskaņā ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā no šāgada 1. janvāra palīdzību bērniem, kas cietuši no vardarbības, nodrošina Bērnu fonds.
Tā vadītājs Andris Bērziņš Neatkarīgajai stāsta, ka pārmaiņas šajā sistēmā ir ļoti nepieciešamas, jo tas, kas notika pēdējos divos gados, nav pieņemams, ne no viena skatpunkta raugoties.
Iepriekšējos gados, lai izvēlētos centru, kas sniegs palīdzību bērniem, tika sludināti konkursi. Saspringta situācija izveidojās tieši pēdējos gados, kad vairāki profesionāli rehabilitācijas centri ar ilgstošu pieredzi arī smagu vardarbības gadījumu risināšanā izstājās no konkursa norises, jo nevarēja piedāvāt tik zemu cenu, kādu nosauca, piemēram, pašvaldību sociālie dienesti. Profesionāļi, vērtējot tā brīža situāciju, sacīja: konkursos netiek ņemta vērā ne pieredze, ne darbinieku izglītība.
Vienota sistēma
"Galvenais, ko vēlamies panākt, ir izveidot sistēmu visā Latvijā, pie kuras Bērnu fonds sāka strādāt jau 90. gados, izveidojot rehabilitācijas centrus – vispirms Rīgā, centru pret vardarbību Dardedze, tad Valmierā un pērn atklājot šādu centru Balvos," stāsta A. Bērziņš. Dardedzi Rīgā zināmā mērā var uzskatīt par unikālu centru, jo tas bija pirmais centrs, kas izveidoja profesionālu palīdzības komandu, bērnu iztaujāšanas telpu ar spoguļsienu, aiz kuras bērna sarunu ar psihologu var novērot policisti. Bija paredzēts arī translēt bērna iztaujāšanu uz tiesas zāli, lai cietušajam pašam nav jāpiedalās. Dardedze, vismaz pagaidām, neatsāk diennakts rehabilitāciju, tomēr būs kā atbalsta punkts visas vienotās sistēmas izveidē.
A. Bērziņš uzsver: pie šā visa vēlamies atgriezties un šādu profesionāļu komandu izveidot visos reģionos. Saskaņā ar likumu rajonos palīdzību sniegs Bērnu fonda nodibinājumi (Vidzemē Dardedze, Latgalē – Balvos centrs Rasas pērles, Kurzemē – Talsu novada krīžu centrs, Zemgalē – Zantes krīzes centrs un Allaži Rīgas reģionā). Savukārt tajos rajonos, kur tādu nav, palīdzības sniedzējus izvēlēsies konkursā. Piemēram, uz mēnesi līgums noslēgts ar Ventspils krīzes centru.
Bērnu fonds uzsver, ka šāda kārtība palīdzēs vienotas sistēmas izveidē un būs iespējams garantēt kvalitatīvu un profesionālu palīdzību bērniem. "Šī palīdzība ir specifiska, to nevar darīt tā – atnākt no ielas un palīdzēt," uzskata A. Bērziņš, "saprotu, ka valstī ir krīze un daudziem pašvaldību dienas centriem vairs nav finansējuma, bet nevar būt tā, ka smagi fiziski vai seksuālā vardarbībā cietušu bērnu rehabilitē tāpēc, ka citu nav, ko darīt!"
Kas notiek pēc tam?
Patieso bērnu skaitu, kas Latvijā cieš no vardarbības, noteikt ir ļoti grūti, vēl grūtāk ir pateikt, kas notiek ar bērniem pēc rehabilitācijas palīdzības saņemšanas. Šādu informāciju, analīzi neviens vienkārši nekad nav pētījis un apkopojis. Bērnu fonds apņēmies to gan pētīt, gan izveidot datubāzi par sniegtajiem pakalpojumiem bērniem, kuri cietuši no vardarbības,