Q drudzis Latvijā ir. Nav datu par inficēšanos no lopiem

Pēdējo gadu laikā Latvijā ar Q drudzi saslimuši desmit cilvēki, diemžēl viens inficēšanās gadījums beidzies letāli – sieviete no drudža radītajām komplikācijām mirusi. Par ikvienu gadījumu veikta epidemioloģiskā izmeklēšana, un nevienā gadījumā nav apstiprinājies, ka cilvēki būtu saslimuši, lietojot uzturā pienu vai strādājot ar liellopiem saimniecībās.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka kopš 2008. gada ar Q drudzi saslimuši desmit cilvēki vecumā no 31 līdz 74 gadiem. Šajā laikā nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums bērniem. Neraugoties uz salīdzinoši nelielo saslimušo skaitu, SPKC Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Anita Brila nedomā, ka Q drudzis būtu ārkārtīgi reta slimība. To apliecina dati par Q drudža izplatību Eiropā, piemēram, 2008. gadā bija 1712 saslimšanas gadījumu, bet 2012. gadā – apmēram 650. SPKC reģistrē tikai apstiprinātus Q drudža saslimšanas gadījumus, proti, tie ir tādi, kur inficēšanās apstiprināta laboratoriski. Epidemiologiem jāņem vērā: vai pacientam ir kāds no klīniskajiem kritērijiem, kas raksturīgs saslimšanai ar šo slimību, – drudzis, pneimonija, hepatīts; vai analīzēs atklāts slimības ierosinātājs vai antivielas; kā arī epidemioloģiskie kritēriji – vai saslimušajiem ir kopējs inficēšanās avots, piemēram, ja saslimuši vairāki cilvēki, ir iespējams izsecināt, kā un vai tas nav noticis vienā vietā vai veidā. «Šādas aizdomas mums bija pagājušajā gadā, kad saslima trīs cilvēki, jo visi strādāja vienā darbavietā, fermā, toreiz Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudīja lopus, bet analīzes bija negatīvas, govīm nebija Q drudža,» stāsta A. Brila. Aizdomas par cilvēku inficēšanos no liellopiem bijušas vairākkārt, taču ne reizi tās nav apstiprinājušās.

Q drudža ierosinātāja nēsātāji var būt liellopi (īpaši atnešanās laikā), aitas, kazas, retāk citi mājdzīvnieki, kā arī savvaļas grauzēji, putni un ērces. Ierosinātājs ir ļoti izturīgs, var izdzīvot sausos putekļos mēnešiem ilgi, tādēļ inficēties iespējams arī ar piesārņotu sienu, salmiem, dzīvnieku vilnu, ieelpojot putekļus vai dzerot nepasterizētu pienu no inficētiem dzīvniekiem. «Inficēties var dažādi – caur ādu, ar pārtiku, dzerot svaigu pienu, caur elpceļiem,» stāsta A. Brila, «un ne visos gadījumos, kuros mēs esam pētījuši infekcijas izplatību un cilvēku saslimšanu, esam varējuši pateikt pilnīgi skaidru inficēšanās ceļu.» Epidemioloģe atminas 2013. gada saslimšanas gadījumu – saslima sieviete, kura diemžēl pēcāk ar Q drudža komplikācijām nomira. «Datus par to, ka šī sieviete inficējusies ar Q drudzi, mēs saņēmām jau pēc šīs sievietes nāves. Slimības pazīmes viņai bija parādījušās septembrī, bet pie ārstiem viņa bija vērsusies tikai mēnesi vēlāk, kad veselība jau bija pasliktinājusies. Slimnīcā sieviete nomira,» stāsta A. Brila. Epidemiologi apzinājuši ģimenes ārsta informāciju par šo saslimšanas gadījumu, runājuši ar radiniekiem un no tā secinājuši, ka sieviete, visticamāk, inficējusies, strādājot dārzā, kur savainojusi roku. Pēc speciālistiem pieejamās informācijas, dārzā bija sastopami grauzēji, kas šo drudzi arī pārnēsā. «Sieviete bija pilsētniece, nekāda kontakta ar lopiem, tāpat nebija dzērusi nepasterizētus piena produktus, viss norādīja, ka šajā gadījumā tā bijusi grauzēju pārnēsāta slimība,» norāda A. Brila. Sievietes nāves cēlonis bija sirds mazspēja, taču pie tā, visticamāk, noveda organisma intoksikācija – neārstēts Q drudzis ir bīstams tieši smago komplikāciju dēļ.

Epidemioloģe norāda, ka Latvijā ir visas iespējas gan Q drudzi atklāt un laboratoriski pierādīt, gan ārstēt – parasti tas notiek ar antibiotikām. Parasti slimība izpaužas veidā, kā notikusi inficēšanās, piemēram, ja ieelpojot, parasti attīstās pneimonija.

Q drudzis Latvijā

• Ar Q drudzi saslimuši desmit cilvēki – vecumā no 31 līdz 74 gadiem, vienā gadījumā saslimušais miris 4 vīrieši un 6 sievietes

• Nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums bērniem

Reģistrētie gadījumi

2008 - 1

2009 - 0

2010 - 1

2011 - 1

2012 - 1

2013 - 1

2014 - 3

2015 - 1

(līdz 10. augustam)

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs