Politiķis Ainārs Šlesers neatzīst savu vainu darbības, par kuru paveikšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) viņu tur aizdomās. Attiecībā uz vienu no lēmumā norādītajiem Krimināllikuma pantiem politiķis varētu atzīt, ka ir pieļāvis kļūdu un nepareizi interpretējis likumu, taču viņš domā, ka šim pārkāpumam jau, visticamāk, iestājies noilgums.
Šleseram gan neesot tiesības atklāt, par kādiem pantiem viņam noteikts aizdomās turētā statuss, taču viņš norādīja, ar kādiem Krimināllikumā minētajiem nodarījumiem tas neesot saistīts.
Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka KNAB bijusi stratēģija nevienam nenoteikt aizdomās turētā statusu, jo "viņi saprata, ka nav ko sūtīt uz prokuratūru". Tādā veidā KNAB varot 15 gadus izmeklēt šo lietu, norādīja Šlesers. Viņš vairākas reizes esot vērsies prokuratūrā, lai panāktu lietas virzību, un pašlaik viņš esot saņēmis informāciju, par ko tiek turēts aizdomās. Ja būs politiskā griba, šo lietu var nodot tiesai un vilcināt gadiem ilgi, uzskata politiķis. Taču lietā neesot tādu "skaļo" pantu, kas būtu saistīti ar kukuļdošanu, turklāt šajā lietā neesot cietušo, un "lietas par valsts nozagšanu vairs nav".
Politiķis norādīja, ka šī situācija radīja problēmas arī citās jomās, ne tikai politikā. Šlesers pieļāva iespēju, ka šajā brīdī būtu nepieciešams veidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu, kāds ir galvenais iemesls parlamenta atlaišanas procedūras rosināšanai. Viņš pauda, ka pirms vairāk nekā četriem gadiem toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, plānojot saglabāt varu, konsultējies arī ar drošības iestādēm, tostarp KNAB. Pēc tam arī "pēkšņi" esot parādījusies tā dēvētā oligarhu lieta. Politiķis retoriski vaicāja, vai šīs lietas "dzimšana" ir nejaušība, reizē piebilstot, ka fakti liecina par pretējo un sava loma idejā par Saeimas atlaišanas procedūras rosināšanu varētu būt arī tā laika prezidenta kancelejas vadītājam, pašreizējam ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (V).
Šlesers arī it kā jokojot izteica domu, ka jāvēršas pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lai tiek izvērtēta nepieciešamība rosināt 12.Saeimas atlaišanu, jo tam jau tagad esot nepieciešamie argumenti.
Politiķis norādīja, ka viņa saistīšana ar oligarhu lietu radīja problēmas arī citās jomās, ne tikai politikā. Šlesers rēķinās ar to, ka viņa telefonsarunas joprojām tiek noklausītas, tāpat KNAB izmantojot milzīgus resursus, lai viņš tiktu izsekots, tajā skaitā ar automašīnu, kas seko viņa transportlīdzeklim "gluži kā Bonda filmā". Šādā situācijā viņam ir sanācis arī pamāt operatīvajiem darbiniekiem blakus mašīnā, un viņi tādā brīdī nezinot, ko darīt. Tādējādi tiekot izmantoti valsts līdzekļi, lai turpinātos iebaidīšana un lai viņš pēc iespējas ilgāk neatgrieztos politikā, pārliecināts Šlesers.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) viņš plāno prasīt miljoniem eiro, jo viņam neesot bijusi iespēja darboties politikā, lai atbalstītu sev prioritāros ģimenes jautājumus.
Kā ziņots, Šleseram tā dēvētajā oligarhu lietā ir piemērots aizdomās turētā statuss, šodien preses konferencē pavēstīja pats Šlesers.
Viņš gan uzsvēra, ka šīs lietas izmeklēšana kopumā esot izgāzusies - "skaļie" Krimināllikuma panti pazuduši, bet aizdomās turētā statuss viņam noteikts saistībā ar "mazākiem" iespējamiem pārkāpumiem.
Šlesers norādīja, ka beidzot saņēmis informāciju par to, kas viņam tiek pārmests. Šleseram neesot tiesību izpaust detalizētas ziņas, taču viņš secinājis, ka lieta pret viņu ir "baltiem diegiem šūta" un ka "oligarhu lieta ir beigusies".
Lietā, kurā viņam piemērots aizdomās turētā statuss, neesot minēti panti par kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par ko esot bijusi sākta oligarhu lieta. Tāpat tajā nav norādīts uz kādiem zaudējumiem valstij, apgalvoja politiķis.
Viņš norādīja, ka kontekstā ar visu situāciju viņš vērsīsies ECT - konkrēto prasību noformulēs juristi, taču tā varētu būt saistīta ar ierobežotajām iespējām strādāt politikā.
Kā ziņots, KNAB pārstāve Laura Dūša aģentūrai LETA vēl vakar atteicās sniegt komentārus saistībā ar tā dēvēto oligarhu lietu.
Visticamāk, KNAB nav izdevies savākt dzelžainus pierādījumus tā sauktajā oligarhu lietā, aprīlī rakstīja žurnāls "Ir".
Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Sākotnēji lietā bija iesaistītas un tiesiskais statuss piemērots 11 personām.
Tāpat KNAB 2011.gada maijā vērsās Saeimā ar lūgumu dot atļauju veikt kratīšanu toreizējā deputāta Šlesera dzīvesvietā, tomēr Saeima atļauju kratīšanai nedeva.
Šobrīd nav oficiāli zināms, kas tieši Šleseram tiek inkriminēts.