Tieslietu ministrija (TM) regulāri seko līdzi un analizē situāciju saistībā ar pieejamajiem līdzekļiem zaudējumu atlīdzināšanai, kā arī prognozē situācijas turpmāko attīstību, tomēr šādos gadījumos nekad neesot iespējams pilnīgi precīzi paredzēt izmaksājamo līdzekļu apjomu. Tā TM skaidro situāciju, kāpēc budžeta programmā, no kuras jāizmaksā kompensācijas nepamatoti aizturētām, arestētām un notiesātām personām, pašlaik nav neviena eiro centa, lai izmaksātu kompensāciju cilvēkiem.
Neatkarīgā aprakstīja situāciju ar pensionāri Natāliju Inglu, kurai no TM bija jāsaņem kompensācija 2215,42 eiro, bet ministrija kavējas kompensāciju izmaksāt, jo budžetā tieši kompensāciju izmaksai nav naudas. TM pat vērsās tiesā, lai atliktu tiesas sprieduma izpildi, un tiesa šo prasību apmierināja. Divu mēnešu laikā ministrijai uzdots papildu līdzekļus nodrošināt un kompensāciju N. Inglai izmaksāt. Tomēr pēc publikācijas valdība jautājumu par naudas piešķiršanu izskatīja ātrāk (jau nākamajā dienā) un piešķīra 45 688 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
TM skaidrojumā norāda, ka nav tiesīga atlīdzināt zaudējumus ārpus normatīvo aktu noteiktās kārtības.
Precīzi nevar pateikt
«Valsts pārvaldes iestādes budžets tiek plānots trīs gadu griezumā, un katram gadam tiek paredzēts konkrēts līdzekļu apmērs. Tā kā Tieslietu ministrija ir atbildīga par zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma kompensācijas izmaksu, ministrijai tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi zaudējumu atlīdzības izmaksai. Ministrija regulāri seko līdzi un analizē situāciju saistībā ar pieejamajiem resursiem zaudējumu atlīdzināšanai, tomēr šajos gadījumos nekad nav iespējams pilnīgi precīzi paredzēt izmaksājamo līdzekļu apjomu,» skaidro TM Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas speciāliste Līva Rancāne. Precīzu nepieciešamo resursu apjomu nav iespējams noteikt, ņemot vērā gan to, ka nav iespējams iepriekš paredzēt, cik personām būs jāatmaksā zaudējuma atlīdzība, gan tiesvedību ilgumu, gan citu iesaistīto institūciju veikto darbību ilgumu un citus būtiskus faktorus.
Naudas arvien par maz
No TM datiem izriet, ka visus pēdējos četrus gadus – kopš 2011. gada – līdzekļi kompensāciju izmaksai ir piešķirti vairāk nekā iepriekšējā gadā, taču ar to nav bijis pietiekami, un katru gadu bijis nepieciešams piešķirt papildu naudu – sākot no 23 līdz pat 130 procentiem vairāk, nekā piešķirts, plānojot budžetu. Iespējams, šāda situācija izveidojusies ne tikai tāpēc, ka sarežģīti izplānot, cik personām un cik lielas kompensācijas būs jāizmaksā gada laikā, taču fakts, ka tik daudz naudas tiek prasīts vēlāk kā papildu nauda (piemēram, šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem), var liecināt arī par budžeta plānošanu taupības režīmā, tas ir, ieplānot naudu, bet vēlāk paļauties uz papildu naudas piešķīrumu.
Lai nemaksātu procentus
TM arī norāda, ka katrai budžeta programmai ir konkrēts mērķis, kādam tiek izlietoti tās finanšu resursi, līdz ar to nav pieļaujama līdzekļu izmaksa no citas budžeta programmas (tā, visticamāk, ir atbilde uz jautājumu, ko N. Inglas advokāte jautāja TM tiesā – ja ministrijai nav naudas, kā tā var izmaksāt prēmijas darbiniekiem par prezidentūru?). Normatīvie akti, izrādās, noteic: ja kārtējā gada valsts budžeta likumā zaudējumu atlīdzības izmaksām paredzētie līdzekļi ir izlietoti, zaudējumu atlīdzības izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr tiek piešķirti līdzekļi šim mērķim. Tiesā ar lūgumu atlikt sprieduma izpildi TM vēršas, ja konstatē, ka nespēj laikus izpildīt spriedumu, un lai neradītu papildu zaudējumus valsts budžetā (valsts sedz procentu maksājumus par neizpildītiem spriedumiem).
«Neviena kompensāciju izmaksa netiek tīši novilcināta, un atlīdzību izmaksa notiek no valsts budžeta līdzekļiem – tātad no nodokļu maksātāju naudas, tāpēc Tieslietu ministrijai ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktā kārtība, kādā notiek šo atlīdzību izmaksa,» saka L. Rancāne.