Q drudzis reti sastopama slimība
Q drudzis ir reti sastopama infekcija, un pašlaik nav datu, ka kāds cilvēks būtu inficējies ar šo slimību Latvijā.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija liecina, ka slimības ierosinātāja nēsātāji var būt liellopi, aitas, kazas, retāk citi mājdzīvnieki, kā arī savvaļas grauzēji, putni un ērces.
Cilvēki ar Q drudzi (tiek saukts arī par Kū drudzi) var inficēties tieša kontakta ceļā ar inficētiem dzīvniekiem – galvenokārt aitām, kazām un liellopiem, īpaši to dzemdību materiālu, kā ar inficētu dzīvnieku pienu. Ierosinātājs var izdzīvot sausos putekļos mēnešiem ilgi, tādēļ inficēties iespējams arī ar piesārņotu sienu, salmiem, dzīvnieku vilnu, ieelpojot putekļus, vai caur sīkiem ādas nobrāzumiem, reti ar ērču kodieniem vai dzerot nepasterizētu pienu no inficētiem dzīvniekiem. Q drudža pazīmes cilvēkiem ir ļoti dažādas un nav specifiskas, slimības sākumā pazīmes var līdzināties gripai, un to nereti salīdzina ar SARS (akūtu vīrusa slimību, kas skar elpceļus). Iespējama gan akūta un hroniska saslimšana, gan arī viegla slimības gaita bez īpašiem simptomiem.
Slimību profilakses un kontroles centrs skaidro, ka slimības pazīmes var parādīties trīs līdz 39 dienas, parasti divas līdz trīs nedēļas pēc inficēšanās. Slimības sākumā var būt gripai līdzīgi simptomi – stiprs un ilgstošs drudzis, drebuļi, svīšana, nogurums, spēcīgas galvassāpes, sāpes muskuļos, kam var pievienoties slikta dūša, vemšana, caureja, vēdera sāpes, klepus, kakla un krūškurvja sāpes. Var attīstīties netipisks plaušu karsonis, kam var nebūt tam raksturīgo simptomu. Bieži pievienojas aknu iekaisums, iespējams arī meningīts un encefalīts, un citi simptomi. Inficētajam cilvēkam var attīstīties hroniska forma, taču tas notiek ļoti reti – apmēram vienam procentam inficēto personu, slimojot ilgāk par sešiem mēnešiem. Hroniska forma var parādīties pēc gada vai ilgākā laika periodā pēc inficēšanās. Hroniskas saslimšanas gadījumā ir iespējams sirds bojājums – endokardīts, kā arī meningīts, encefalīts, osteomielīts. Augstākam inficēšanās riskam pakļauti cilvēki ar pazeminātu imunitāti, jaundzimušie, sirds slimnieki.
