Ceļiniekus apdraud viņu pašu centība
Ceļu būves nozarei draud nepatikšanas par ļoti ātro pārēju uz Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas perioda naudas izmantošanu.
Ceļu būves nozare ir Latvijā vienīgā, kas praktiski bez finansējuma pārrāvuma pārslēgusies no 2007.–2013. gada plānošanas perioda naudas izmantošanas uz tagadējā perioda naudas izmantošanu.
Visās pārējās nozarēs reāli darbi sāksies nezināmā nākotnē pēc tam, kad ministriju ierēdņi būs atpūtušies no pārpūles, ko viņiem uzlika ar Latvijas prezidentūru ES saistīto pienākumu izpilde. Proti, tikai šoruden ministrijas ķersies pie ES apmaksājamo darbu sarakstu sastādīšanas un saskaņošanas Eiropas Komisijas iestādēs. Pēc tam tiks izsludināta pieteikšanās uz darbu veikšanu, un nākamgad ap šādu laiku kaut kas jau sāks notikt. Par naudas iztērēšanu kopumā bažu nav, jo ES dod divus gadus pēc plānošanas termiņa beigām iesākto darbu pabeigšanai. 2015. gada otrajā pusē Latvijā vēl steigti būvdarbi vairākiem 2007.–2013. gada projektiem. Gan jau līdzīgi notiks arī 2022. gadā.
Ceļu būve bija vienīgā nozare, kur 2014. gada būvdarbu sezonā burtiski pārklājās ceļu labošana par vecā un jaunā perioda naudu. Šobrīd jaunā perioda nauda tiek apgūta jau tādā ātrumā, ka nauda draud beigties pirms 2020. gada.
No nozares viedokļa ir nepieņemami vairākus gadus strādāt ar maksimālo jaudu un tad pēkšņi palikt vispār bez finansējuma. Tajā pašā laikā ceļu un tiltu stāvoklis prasa neatliekamu rīcību, pirms šie objekti ir pilnībā sabrukuši.
Pagājušās nedēļas beigās ceļinieki atrādīja satiksmes ministram Anrijam Matīsam vairākus būvobjektus Kurzemes virzienā. Ar šā gada 20. maiju datēts sākums darbiem Rīgas–Liepājas šosejas posmā 14 km garumā, kas ietver tiltu pāri Lielupei. Šobrīd pāri upei uzbūvēts pagaidu tilts, jo pastāvīgā tilta glābšanai būs jāveic darbi, kas nav savienojami ar autosatiksmes saglabāšanu kaut ierobežotā apmērā. Zināms, ka hidroizolāciju tilts jau sen zaudē jis, ūdens no brauktuves tecē jis pa tilta karkasa iekšpusi, kurai nodarītos postījumus būvnieki ieraudzīs tikai tad, kad būs noņēmuši brauktuves pārklājumu. «Esam gatavi visādiem variantiem,» ministram apliecināja tiesības uz tilta labošanu ieguvušās SIA Saldus ceļinieks valdes loceklis Gints Karols. Pirms vairāk nekā 50 gadiem autosatiksmei pielāgotā dzelzceļa tilta konstrukcija no ārpuses izskatās tik krietni aprūsējusi, ka atliek tikai cerēt uz tilta atjaunošanas iekļaušanos būvdarbu tāmē, kas visam ceļa posmam noteikta 16,6 miljonu eiro apmērā.
Šajā gadā ceļu būvei, remontiem un uzturēšanai Latvijā pieejami līdz 250 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 100 miljonu eiro ir ES fondu dāvinājums. ES naudu drīkst tērēt tikai valsts galveno autoceļu būvei vai kapitālajam remontam. Šādu kapitālieguldījumu dēļ Latvijas galvenajiem ceļiem ap 2020. gadu jāizskatās tik labi, ka EK varēs pamatot, kāpēc ceļu būves nozarei Latvijā vairs nepienākas ES nauda.