Latvijas dzelzceļa šefu tiesa atstāj cietumā

Rīgas rajona tiesa sestdien noteica kā drošības līdzekli apcietinājumu ceturtdien aizturētajam valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim. Piektdien viņu no šā amata atcēla.

U. Magoņa noziedzīgo rīcību pamanījis un izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tiklīdz nosaukta šī iestāde, atmiņā nāk 2010. gada 16. jūnijs, kad aizturēts un vēlāk apcietināts tika Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons. Pēc mēneša viņu no cietuma izlaida, pret viņu un citiem Latvenergo vadītājiem ierosinātā krimināllieta sadalīta vairākās lietās, un to iztiesāšanas beigas nav saskatāmas.

Labākā situācijā nekā K. Miķelsons ir bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Nelija Jezdakova. Viņu KNAB aizturēja 2013. gada 15. augustā, bet viņai noteica ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli. Nepagāja ne divi gadi, līdz šā gada maijā kriminālprocesu pret viņu izbeidza.

Šajā sērijā pati skaļākā bija Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga aizturēšana jau 2007. gada 14. martā. Tiesa noteica A. Lembergam par drošības līdzekli apcietinājumu, kas ilga līdz tā paša gada 12. jūlijam. A. Lemberga tiesāšanas process turpinās un laikam vēl turpināsies gadiem ilgi. Šajā gadījumā KNAB nepieder galvenie lauri. KNAB darbinieki gan veikuši A. Lemberga aizturēšanu, bet KNAB atzīmēja, ka tikai pildījis Ģenerālprokuratūras uzdevumu.

Publiski izteicies par K. Miķelsona un N. Jezdakovas aizturēšanām ir bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs. Viņš stāstīja par to, ka jau pēc viņa aiziešanas no iestādes vadītāja darba turpinājušās nesaskaņas starp viņa pēctečiem un sabiedrībā vislabāk zināmo biroja darbinieci Jutu Strīķi. A. Loskutovs nevarēja iet tālāk, kā parādīt, viņa vārdiem runājot, «interesantas sakritības un tendences», ka abas aizturēšanas notikušas burtiski tajās dienās, kas varējušas slikti beigties J. Strīķei. Ar K. Miķelsona un viņa komandas aizturēšanu J. Strīķe izvairījusies no ierašanās Saeimas komisijas sēdē, kur viņai būtu bijis publiski jātaisnojas par pārmetumiem, kādus viņai adresēja toreizējais KNAB priekšnieks Normunds Vilnīts. Ar ziņu par N. Jezdakovas aizturēšanu dzēsts iespaids, ko varēja radīt tajā pašā dienā palaistā ziņa, ka nākamais biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks ierosinājis pret J. Strīķi disciplinārlietu. KNAB darbinieku plēšanās kopš tā laika ir gājusi vairumā un skaļumā. Grūti noticēt KNAB cīņai pret korupciju, nevis iesaistei dažādu varas grupējumu rēķinu kārtošanā.

Šobrīd par U. Magoņa aizturēšanu ir izteikti divi pieņēmumi, kas varbūt papildina viens otru.

Pirmais iemesls – globālais: U. Magoņa saistība ar kaimiņvalsts uzņēmuma Krievijas dzelzceļš prezidentu Vladimiru Jakuņinu un šo attiecību demonstrācija, kad V. Jakuņins šā gada martā piedalījās U. Magoņa 50. dzimšanas dienas svinībās Rundāles pilī. N. Jakuņins drīkstēja ierasties Latvijā, jo Latvija ir dalībvalsts Eiropas Savienībā, nevis Amerikas Savienotajās Valstīs, kas noteikušas V. Jakuņinam iebraukšanas aizliegumu. Savukārt ES atturība šāda aizlieguma attiecināšanā arī uz ES bija lielā mērā pamatota ar Latvijas lūgumiem nebojāt ES attiecības ar Krieviju līdz tādai pakāpei, kas paātrinātu Krievijas dzelzceļa kravu aizvākšanu no Latvijas. Latvijas tautsaimniecībai tas nozīmētu zaudējumus līdz miljardam eiro un nonākšanu tādās grūtībās, kādas ES nevarētu izlikties neredzam. Varbūt bija domāts, ka tiesības uz ierašanos Latvijā V. Jakuņinam saglabātas apmaiņā pret to, ka viņš šīs tiesības neizmantos. Viņu par šādas norunas pārkāpumu sodīt nevar, tāpēc jācieš U. Magonim.

Otrais iemesls – it kā banālais. Proti, ka U. Magonis saņēmis apmēram pusmiljonu eiro lielu kukuli par to, ka LDz meitasuzņēmums LDz ritošā sastāva serviss nopircis par desmit miljoniem četras vecas dīzeļlokomotīves no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma Skinest. Satiksmes ministrija apstiprināja šādu pieņēmumu tikai tiktāl, ka esot apturējusi un tagad padziļināti pārbaudot kādu no LDz pēdējā laika darījumiem.

Satiksmes ministrija negaidīja tiesas lēmumu par drošības līdzekli U. Magonim, bet jau piektdienas rītā atbrīvoja viņu no LDz valdes priekšsēdētāja pienākumiem ar pamatojumu, ka viņš nevar pildīt savus pienākumus. LDz prezidenta pienākumu pildīšana tika uzdota LDz valdes loceklim, par uzņēmuma finansēm atbildīgajam viceprezidentam Aivaram Strakšam. Satiksmes ministrijai neesot informācijas, ka kriminālprocess būtu vērsts vēl pret kādu no LDz vadītājiem, kaut gan U. Magonis nevarētu būt vienīgais, kurš pieņēmis lēmumu un salicis savus parakstus uz visiem dokumentiem, kādi nepieciešami lokomotīvju pirkšanai.

Abi iemesli U. Magoņa aizturēšanai varētu pārklāties, jo LDz taču lieto Krievijas platuma sliežu tīklu, kam nepieciešamas Krievijas izcelsmes lokomotīves, pat ja darījums noformēts Igaunijā. Šādas lokomotīves neapgrozās brīvā un plašā tirgū, kur būtu uzreiz redzams, vai LDz darījums atbilst tirgus cenām. Vēl jo nepārskatāmāka ir reālā situācija, kad arī lokomotīvju darījums ietilpst Latvijas un Krievijas dzelzceļu uzņēmumu vadītāju attiecībās. Varbūt LDz pārmaksāja tāpēc, lai turpinātu saņemt Krievija kravas, bet varbūt – gluži otrādi – samaksāja mazāk un apsolīja pusmiljonu eiro no ietaupītās summas Krievijas amatpersonām ar to pašu mērķi – saglabāt Krievijas kravas Latvijā. Varbūt tās visas ir tikai iedomas, taču kāds ir pamanījies pārliecināt Latviju uzraugošās ASV iestādes par NATO ārējās robežas nepietiekamo kontroli tajās vietās, kur Latvijas un Krievijas robežu šķērso dzelzceļa sliedes. Gaidīt šo sliežu izjaukšanu būtu pārmērība, bet ir pamats bažām par to, kā U. Magoņa apcietināšana ietekmēs Krievijas kravu plūsmu uz Latviju.