Pilnīgi bez jebkādas masu mediju uzmanības pirms divām nedēļām faktiski beidzās karš starp dažādiem Latvijas kuģniecības (LK) akcionāru grupējumiem.
Šis karš daudzus gadus drebināja un tricināja Latvijas sabiedrību un tika aprakstīts ar visskaļākajiem virsrakstiem. Karā bija iesaistītas Latvijas tiesībsargājošās iestādes, un vismaz divu valstu tiesu nami tika pārplūdināti ar dažādiem materiāliem.
Bet, ja ņem verā, ka šā kara saknes aug no LK privatizācijas procesa, kas iepriekšējā gadsimta beigās gāza pat vairākas valdības un no amatiem izlidināja daudzas ietekmīgas amatpersonas, un kas ir pamatā dažādiem nozīmīgiem šālaika procesiem, piemēram, arī šobrīd tiesā iztiesājamajai t. s. Lemberga lietai, tad var teikt, ka tikko ir beigusies vesela ēra atjaunotās Latvijas vēsturē.
Šīs ēras noslēguma galvenā mācība – latvju buržujiem nav lemts sēdēt pie viena galda ar pasaules bāgātākajiem naudasmaisiem.
Miera līgums parakstīts
Par iepriekšminētā kara beigām liecina reti neizteiksmīgs LK oficiālais paziņojums fondu biržai Nasdaq OMX Riga, kurā teikts, ka «AS Latvijas kuģniecība ir parakstījusi vairākus izlīguma līgumus ar privātpersonām, tajā skaitā ar bijušajiem valdes un padomes locekļiem. Izlīguma līgumu nosacījumi ir konfidenciāli, un visas iesaistītās puses ir vienojušās ievērot konfidencialitāti».
Savukārt no LK paziņojuma fondu biržai par akcionāru pilnsapulces darba kārtību var saprast, ka izlīgums panākts vismaz septiņās tiesvedībās Latvijā, kurās LK bija prasītājs, kā arī «Londonas tiesvedību izlīguma lietās». No paziņojuma teksta var saprast, ka arī atbildētāji bija vērsušies ar pretprasībām pret LK, un tagad visas lietas ir jāizbeidz. Abas puses ir no visām prasībām atteikušās, atsakoties arī no prasībām par tiesāšanās izdevumu atlīdzību, kas, visticamāk, būtu bijusi ļoti liela. Visticamāk, visi izlīgumi vēl ir formāli jāapstiprina tiesai, lai tie iegūtu likumīgu spēku.
Zaudētājs...
Jāatgādina, ka pagājušā gada februārī LK paziņoja, ka panākts «daļējs mierizlīgums» tiesas procesā Londonas Augstākajā tiesā, bet tūlīt pēc tam nāca paziņojumi par nozīmīgas līdzdalības LK kapitālā zaudēšanu un iegūšanu. No šiem paziņojumiem nepārprotami izrietēja, ka «daļējā mierizlīguma» rezultātā kādreiz varenā miljonāra Oļega Stepanova kontrolētā kompānija International Baltic Investments Ltd ir atdevusi pusi no sev piederošajām jeb 13,04% LK akciju kādam Džovanni Fadžoli (Giovanni Fagioli).
Pagājušā gada beigās par akciju sabiedrības Ventbunkers padomes locekli kļuva LK un Ventspils naftas valdes priekšsēdētājs un LatRosTrans padomes priekšsēdētājs Roberts Kirkups, no kā varētu izdarīt ticamu pieņēmumu, ka arī O. Stepanovam pastarpināti piederošās Ventbunkers akcijas ir nonākušas Vitol Group (iepriekšminēto triju lielo uzņēmumu kontrolētājs) īpašumā.
Bet šā gada sākumā International Baltic Investments Ltd vēlreiz paziņoja par būtiskas līdzdalības zaudēšanu LK, bet Džovanni Fadžoli – par netiešās līdzdalības palielināšanu līdz 14,21%, kas nozīmē, ka O. Stepanova kontrolētā kompānija atdevusi vēl kādu procentu LK akciju.
...un ieguvējs
Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs, pret kuru Vitol Group arī pastarpināti vērsās ar prasību Londonas Augstākajā tiesā, publiski ir paziņojis, ka par nepatiesi celto prasību viņam ir samaksāti 800 000 sterliņu mārciņu jeb apmēram viens miljons eiro. Uzņēmumu reģistra dati Firmas.lv liecina, ka «iesaldējuma rīkojums» A. Lemberga aktīviem atcelts jau pagājušā gada augustā.
Jāatgādina, ka vienu brīdi masu medijos tika radīts iespaids, ka Londonas tiesvedībā galvenie atbildētāji ir nevis O. Stepanovs un viņa menedžeri, kuri vadīja LK laikā, kad no šā uzņēmuma tika izkrāpti 135 miljoni dolāru, bet gan A. Lembergs. Virsraksti, ar kādiem presē tolaik tika atspoguļota Londonas tiesvedība, runā paši par sevi: «Tiesa iesaldē Lemberga aktīvus 135 miljonu vērtībā», «Anglijas tiesas garā roka aizsniedz Lembergu arī Latvijā», «Lembergs cieš sagrāvi Anglijas tiesā», «Jauni Lemberga Londonas lietas dokumenti – cilpa savelkas» u. tml.
Kad Londonas tiesa noraidīja prasību pret A. Lembergu, tad nevis žurnālisti izfantazēja, bet pati LK oficiāli Fondu biržai paziņoja, ka «tiesvedība pret Lembergu Londonā turpināsies» un Londonas Augstākā tiesa esot atzinusi «prasības pret Lembergu faktisko stiprumu un pārliecinošu argumentu esamību». U. tml.
Nav nekādas publiskas informācijas par to, kā no kara izgājuši citi atbildētāji Londonas tiesā – Olafs Berķis, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs, kā arī Oļega Stepanova menedžeri Valērijs Godunovs, Ņina Gļebova u. c.
Pasaules mērogi
Bet kāpēc šo izlīgumu starp LK akcionāru grupām var uzskatīt kā vienu vēstures posmu noslēdzošu?
Privatizācijas procesa sākumā LK bija lielākais Latvijas uzņēmums. Salīdzināsim kaut vai Latvijas lielāko uzņēmumu pamatkapitālus privatizācijas sākumā, t. i., ap 1996. gadu: Latvijas gāze – 40 miljonu latu, Latvenergo – 92 miljoni latu, Ventspils nafta – 104 miljoni latu, Latvijas kuģniecība – 200 miljonu latu.
LK bija vienīgais Latvijas uzņēmums, kuram bija pasaules slava, jo tā tankkuģu flote pēc kravnesības pasaulē bija pirmajā desmitniekā. Ietekmīgais Lloyd’s List 1997. gadā LK ierindoja 19. vietā starp lielākajām pasaules kuģošanas kompānijām. Līdz ar to LK saimnieks varēja sēdēt pie viena galda ar pasaules kuģniecību lielākajiem īpašniekiem. Pirmsprivatizācijas periodā sākotnēji LK saimnieks (padomes priekšsēdētājs) bija Andris Šķēle.
LK ar milzu naudām 1995. gadā bija iesaistīta grūstošās Bankas Baltija (BB) stutēšanā. Šis pasākums radīja tik daudz skeletu, ka pēdējais (cerams) no tiem tika norakts tikai pirms divām nedēļām ar vienu no šeit pieminētajiem izlīgumiem. Ņemot vērā, ka LK bija prasījuma tiesības pret BB, bet BB bija prasījuma tiesības pret Latvenergo un Ventspils naftu, Andra Šķēles komandai radās ideja, ka vajag visus parādus kapitalizēt un tad jau tā milzīgajai LK piederētu vēl arī nozīmīgas Latvenergo un Ventspils naftas akciju paketes. Tad atliktu vien noprivatizēt LK, un visa Latvija LK saimniekam būtu kabatā.
Tas nu gan nepatika citiem latvju buržujiem, un šī ideja ātri vien tika piežmiegta.
Privatizācijas kaislības
Viens pēc otra izgāzās vairāki mēģinājumi privatizēt LK, gan piesolot to par sviestmaizi ārzemniekiem (protams, sviestiņš tad tiktu arī lēmumu pieņēmējiem), gan kā citādi, līdz 2002. gadā tika izstrādāts privatizācijas modelis, ka LK akcijas tiks pārdotas divās brīvās izsolēs par sertifikātiem un naudu.
Šajās izsolēs gatavojās piedalīties un uzvarēt Ventspils uzņēmēju komanda (A. Lembergs, O. Stepanovs, O. Berķis, I. Skoks, G. Ševcovs u. c.) un Rīgas uzņēmēju komanda (A. Šķēle, Juris Savickis u. c.). Tomēr izsolē uzvarēja un faktiski LK akciju kontrolpaketi (49%) ieguva Ventspils nafta.
Presē ir aprakstītas emocijas, kādas pārņēmušas J. Savicki un A. Šķēli, kad viņi uzzināja šo faktu, uztverot to par «uzmetienu» no A. Lemberga puses. Izsoles dienā kādi desmit cilvēki sapulcējušies gaidīt rezultātus: «Aizsūtījām pieteikumu, nu, un sākām lēnā garā taisīt tā kā šampanieša pudeles vaļā. Pēkšņi tad, kad izsole beigusies – pēc kādas stundas tur tie rezultāti tiek paziņoti –, mēs uzzinājām, ka uzvarējusi ir Ventspils nafta! Ventspils nafta nopirkusi to kontrolpaketi! Mēs, protams, bijām pārsteigti. Tas tā maigi teikts, maigi teikts. Bet, ja nopietni, tad mēs runājām vairāk krievu valodā tajā brīdī.» Tad visi aizgājuši uz restorānu «lietot atsvaidzinošus dzērienus, lai nomierinātos». «Labi, ka Lembergs tur nebija klāt,» tā galēji nokaitēto atmosfēru ir raksturojis J. Savickis.
Kāpēc Ventspils nafta piedalījās izsolē? Lai kuģniecība paliktu Latvijas kompānijas īpašumā, bet netiktu krieviem un zviedriem, kuri bija aizdevuši naudu Rīgas uzņēmēju komandai.
Pēc šā uzņēmēju konflikta ilgi nebija jāgaida, un J. Savicka biznesa partneri Ainārs Gulbis un Arnolds Laksa sāka nest uz prokuratūru papīrus, kuri it kā kompromitēja A. Lembergu, kā arī cilāja «Lemberga jautājumu» ietekmīgās valsts institūcijās (piemēram, Nacionālās drošības padomē). Tagad minētie papīri jau septīto gadu tiek cilāti Rīgas apgabaltiesā t. s. Lemberga prāvā.
Divi kara posmi
Bet LK sāka darbu privātās kompāijas statusā, un varu tur pārņēma O. Stepanovs (padomes locekļa statusā) ar saviem menedžeriem. Drīz vien patiesajai LK saimniecei Ventspils naftai radās aizdomas, ka uzņēmumā netiek pienācīgi saimniekots. Sākās LK akcionāru grupējumu kara pirmais posms.
Ar milzu grūtībām LK varu izdevās pārņemt uzņēmēju grupai, kuri daudzos jautājumos atbalstīja A. Lemberga idejas biznesā (piemēram, ka Ventspils nafta nav jāpārdod krieviem, bet pašiem latvju bālēliņiem jāattīsta šis uzņēmums).
Drīz vien atklājās, ka O. Stepnova komanda «krāpniecisku shēmu rezultātā» radījusi LK milzu zaudējumus – 135 miljonus dolāru. LK vērsās pret O. Stepanovu un viņa menedžeriem Latvijas prokuratūrā un Anglijas Augstākajā tiesā. Latvijā tika uzsākts kriminālprocess, bet Anglijā – tiesvedība par zaudējumu piedziņu.
2010. gada janvārī varu Ventspils naftā pārņēma Vitol Group. Sākās LK akcionāru kara otrais posms. Ar milzu grūtībām, rīkojot akcionāru sapulci mikroautobusā, aukstumā, pie atpūtas bāzes Lejastiezumi, kas atrodas Rendas pagastā, 2010. gada decembrī Vitol Group pārņema varu arī LK.
Pēc varas pārņemšanas Vitol Group Londonas tiesvedība pavērsās arī pret A. Lembergu. Tika uzsāktas arī tiesvedības par visādām brīnumu lietām – LK valdes un padomes locekļiem esot maksātas pārāk lielas algas (šobrīd LK padome strādā bez atalgojuma, kas ir vairāk nekā dīvaini – no kā tad šie cilvēki dzīvo?), advokātiem esot maksāti pārāk lieli honorāri (Neatkarīgā mēģināja noskaidrot, cik tad LK izmaksāja tiesvedības, kurās tikko panākts izlīgums. Atbilde bija – viss ir konfidenciāls) utt. Atbildētājiem tika apķīlāti lieli īpašumi, tostarp pretprasību rezultātā apķīlāti tika arī krietni lielākie vitoliešu īpašumi. Ventspils naftas un LK priekšnieks Saimons Bodijs (Simon Boddy) regulāri masu medijiem pastāstīja kādu pasaku no bērnu grāmatas Gredzenu pavēlnieks, tās tēlu galerijā ievietojot arī A. Lembergu. Daži masu mediji tik rakstīja un rakstīja, ka «cilpa savelkas». Tagad nezin kāpēc masu mediji par šo vairs neko neraksta.
Sekas – neatgriezeniskas
Bet cik var saprast no iepriekšminētā paziņojuma Fondu biržai, tiks izbeigtas tiesvedības pret LK bijušajiem valdes un padomes locekļiem – bijušo Ventspils naftas prezidenti Olgu Pētersoni, Ventspils ostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli, bijušo premjeru Māri Gaili, uzņēmēju Ansi Sormuli, miljonāriem Uldi Pumpuru un Vladimiru Solomatinu u. c. Tiks izbeigtas tiesvedības arī pret advokātiem – Zigurdu Krastiņu, Andra Grūtupa advokātu biroju, advokātu biroju O. Cers un J. Jurkāns. Faktiski pilnībā tiks izbeigta Anglijas tiesvedība.
Bet latvju buržuji kontroli pār LK ir zaudējuši neatgriezeniski. Vislielākās pretenzijas uz LK lolojušais Odesas Jūras inženieru institūta diplomands Oļegs Stepanovs ir izģērbts, viņam pastarpināti piederošie mediji ir slēgti, iepriekšējās milzu ietekmes politikā viņam vairs nav. Šampanieti mierizlīguma sakarā dzert negribas.