Budžeta ieņēmumi saplok, bet nesagrūst
Varam ticēt vai neticēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones solījumiem noturēt valsts ieņēmumus tādā līmenī, lai gada beigās nenāktos atcelt valsts budžetā paredzētos izdevumus.
Vakar VID sniedza pārskatu par VID administrēto valsts ieņēmumu plāna izpildi šā gada pirmajos septiņos mēnešos. Vislielāko uzmanību šajā pārskatā pelna jūlija dati. Viena mēneša laikā ieņēmumu plāna neizpilde sešos mēnešos kopā par 5 miljoniem eiro jūnija beigās pieaugusi līdz – 27,2 miljoniem jūlija beigās. No šādas attiecības var izrēķināt ieņēmumu neizpildīšanas tempa divdesmitkāršošanos no vidēji viena miljona caurmērā pirmajā pusgadā līdz divdesmit miljoniem jūlijā. Turpinot šādu plāna neizpildes tempu, līdz gada beigām sakrātos jau simtiem miljonu neesošu eiro. Ar tikai dažām pagājušajām augusta dienām nepietiek, ne lai apstiprinātu, ne lai atspēkotu bažas, ka gada beigās valsts budžetā naudas nebūs.
Ieņēmumu plāna neizpilde kopumā seko iztrūkumam pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos. Jūnijs šajā sadaļā beidzies ar -20,2 miljoniem, jūlijs – jau ar -37,7 miljoniem. Tāda attiecība šķiet simpātiskāka tāpēc, ka PVN plāna neizpildes temps jūlijā nevis divdesmitkāršojies, bet tikai divkāršojies attiecībā pret plāna neizpildīšanu caurmērā šā gada pirmajos sešos mēnešos. Tomēr šie skaitļi dod pārāk maz pieturas punktu valsts ieņēmumu prognozēšanai līdz gada beigām. Ir jāņem vērā vēl daudz citas informācijas par to, kā mainās ar PVN apliekamo darījumu skaits, kāds ir katra darījuma apjoms un saistība ar iespējām prasīt PVN atmaksu. I. Pētersone teicās šo informāciju pētījusi un secinājusi, ka nekāda lavīnveidīga PVN neiekasēšana Latvijā nedraud.
Vakar vairs nebija tā, kā gada sākumā. 28. janvārī Neatkarīgā atstāstīja I. Pētersones apņemšanos «izpildīt 2015. gada ieņēmumu plānu par spīti ekonomiskās konjunktūras kritumam un sabiedrības noskaņojumam nemaksāt nodokļus». Tagad runa nav par plāna izpildīšanu, bet neizpildīšanu pietiekami tuvu plānotajam. Pagājušā gada plāns netika izpildīts par 12 miljoniem eiro, bet šogad iztrūkums būs lielāks.
Pagaidām VID un tā vadītāji ar I. Pētersoni priekšgalā netiek atzīti par vainīgiem naudas neiekasēšanā. Plāna neizpildes pieaugumu iespējams samiernieciski izskaidrot ar paša plāna pieaugumu no 7,09 miljardiem eiro pērn līdz 7,46 miljardiem eiro šogad. Šim gadam tika ieplānots straujāks nodokļu un citu valsts ieņēmumu ievākuma pieaugums nekā 2013. gadā par spīti tam, ka plāna neizpilde kaut par 12 miljoniem eiro signalizēja par iespējamām problēmām ar plāna izpildi. Tā kaut kādā mērā ir politiķu izvēle, vai noteikt mazāku ieņēmumu plānu un iepriecināt sabiedrību ar tā pārpildīšanu, kas dotu iespēju gada beigās piešķirt naudu dažām nozarēm vai iestādēm, vai arī jau iepriekš sadalīt neesošu naudu nākamā gada budžetā. L. Straujumas valdība izvēlējās otro variantu.