Pirmie sezonas graudi – labi

Graudu kombaini pirmo reizi uz lauka šogad atsevišķās vietās izbrauca jau pagājušonedēļ, bet tā pa īstam labības vākšana sākusies tikai nupat. Rīgas dzirnavniekā pirmā mašīna ar šī gada graudu ražu iebrauca vakar, Dobelē ražas piegāde sākās par dienu agrāk.

Pirmā kravas mašīna ar graudiem Rīgā vakar ieradās no Bauskas novada. Uzņēmuma SIA Kalnakrogs Agro pārstāvis Gints Liepiņš vērtē, ka pagaidām raža izskatās cerīga, jo ziema bijusi graudaugiem labvēlīga, taču cāļi jāskaita rudenī. «Tāpēc nesteigsimies ar prognozēm vai secinājumiem. Pašlaik dienā nokuļam aptuveni 20 hektārus ar vienu kombainu un pirmo ražu jau aizsūtījām uz Rīgu.» Kviešu ražību viņš prognozē aptuveni 5–5,5 tonnas no hektāra. Arī a/s Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Paķeltis uzskata, ka pagaidām komentēt ražas apjomu esot nedaudz pāragri, tomēr viņš pieļauj, ka tai vajadzētu būt labai saudzīgās ziemas dēļ. «Taču problēmas rada pavasara ietekme – daudz lija, kas graudiem nav pārāk labi. Laiks, kāds ir tagad, pozitīvi ietekmēs gan graudu daudzumu, gan kvalitāti turpmāk. Jācer, ka šāds laiks saglabāsies,» Neatkarīgajai optimistiski sacīja Ž. Paķeltis.

Šogad Rīgas dzirnavnieks grasās iepirkt par 20 procentiem vairāk graudu nekā pērn, tas ir, aptuveni 130 000 tonnu. «Tas saistīts ar to, ka mēs palielinām eksporta daudzumu un iegūstam jaunus tirgus. Galvenie tirgi ir Eiropā, bet koncentrējamies arī uz dažādām Āzijas un Āfrikas valstīm, arī Tuvajiem Austrumiem. Šajos reģionos pieprasīti ir tieši augstākās kvalitātes graudi. Būtisku eksporta daļu veido arī bioloģiskā produkcija,» teic Ž. Paķeltis. Viņš ir pārliecināts, ka eksporta pieprasījumu izdosies nodrošināt, jo pēdējos gados Latvijā palielinās ar graudiem apsētās platības un līdz ar to arī kopīgā raža. Turklāt uzņēmums ar zemniekiem laikus dibina labas attiecības un personiski tiekas ar saimniekiem. Rīgas dzirnavniekam graudus piegādā aptuveni 200 zemnieku.

Rīgas dzirnavnieka ražošanas vadītājs Ivars Liepiņš secinājis, ka pēdējā laikā pieprasījums pēc auzām palielinājies, savukārt pēc rudziem samazinājies. «Jādomā, ka latvieši rupjmaizi vairs neēd,» joko ražošanas vadītājs un uzsver, ka pieprasījums pēc graudiem attiecīgi parāda arī tendences sabiedrībā attiecībā uz pārtikas izvēli.

Zemnieki joprojām atceras pagājušā gada sarežģītos graudu audzēšanas apstākļus. «Graudi ir liela riska kultūra – stipri jāpiepūlas. Ja kādu gadu neizaug, tad peļņas nav. Pagājušais gads vispār bija katastrofa – cena graudiem bija zema, laika apstākļi – nelabvēlīgi un līdz ar to arī graudu kvalitāte nebija labākā,  stāsta G. Liepiņš. Šogad zemnieki varētu priecāties, jo labības pieņēmēji par graudiem maksā nedaudz augstāku cenu nekā pērn. Ž. Paķeltis atklāj, ka šobrīd graudu cenas ir par 10–15 procentiem augstākas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. A/s Rīgas dzirnavnieks sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Ozoliņa atzīst, ka zemnieki uzmanīgi seko graudu cenām pasaules biržā. «Uzreiz kravu nesūta, nogaida mazliet. Drīzāk pieņem lēmumu graudus kaut kur paturēt, pakaltēt un pēc tam tikai vest pie mums, kad cena ir augstākā.»