Dzimumnoziedzniekiem jāpiemēro lielāki sodi un pie kriminālatbildības jāsauc līdzzinātāji, kas slēpuši informāciju par šādiem nodarījumiem, nolēmusi Tieslietu ministrijas vadītā ekspertu darba grupa, kura izstrādā priekšlikumus krimināltiesiskā regulējuma pilnveidei.
«Sodiem šādos gadījumos jābūt bargiem, un arī probācijas uzraudzībai pēc soda izciešanai jābūt ilgākai – nevis trīs, bet pieci gadi,» preses konferencē pauda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Darba grupa nākusi pie slēdziena, ka par personas, kas jaunāka par sešpadsmit gadiem, vai bezpalīdzības stāvoklī esoša cilvēka pavešanu netiklībā cietumsods jāpalielina no trīs uz pieciem gadiem, bet par pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās – no viena uz četriem gadiem. Krimināllikuma panti tiks arī papildināti ar kvalificējošu pazīmi: ja darbības veiktas ar mazgadīgo, par šādu noziegumu varēs piemērot septiņus gadus cietumā. Par pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās – brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem.
Eksperti arī secinājuši, ka turpmāk šie nodarījumi jāklasificē kā smagi vai sevišķi smagi noziegumi, kas nozīmē arī garāku noilguma termiņu (20 gadi pēc cietušā pilngadības sasniegšanas) un arī atbildību par neziņošanu. Krimināllikums paredz, ka par iepriekš neapsolītu slēpšanu un neziņošanu neatbild noziegumu izdarījušās personas saderinātais, laulātais, vecāki, bērni, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni, kā arī tā persona, ar kuru noziegumu izdarījusī fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga saimniecība. Arī jaunajās normās šis noteikums saglabāts.
«Tiesībsarga birojs gan uzskata, ka šī norma ir jāgroza, taču vairākums ekspertu domā, ka pietiek citu līdzekļu, piemēram, var ziņot anonīmi Valsts policijai (VP). Nevajag graut tos principus, kuri iedibināti demokrātiskās valstīs un kur pastāv tiesības neliecināt pret savu tuvāko,» teica Dz. Rasnačs.
Ja ģimenes loceklis sekmē un atbalsta noziegumu, tad nav jārunā par neziņošanu, bet par līdzdalības formu, un izmeklēšanas iestādei jāizvērtē, vai cilvēks ir saucams pie kriminālatbildības, uzsvēra Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, piebilstot, ka pie kriminālatbildības saucama persona, kas nozieguma izdarīšanas dienā jau sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.
Darba grupa arī vienojusies, ka turpmāk obligāti jāpieprasa izvērtēšanas ziņojums no Valsts probācijas dienesta par apsūdzētajiem.
Jauno normu ieviešana būs atkarīga no tā, kā izdosies tās pamatot un aizstāvēt Saeimā, norādīja tieslietu ministrs. Viņš pieļāva, ka tās varētu stāties spēkā no nākamā gada 1. janvāra.
Dz. Rasnačs uzsvēra, ka svarīgi ir celt profesionalitāti, sākot ar policistiem un beidzot ar tiesnešiem. Daudzi tiesneši un prokurori jau izgājuši apmācību, kas gan nenozīmējot to, ka pašreizējā viņu kvalifikācija būtu zema, bet ministrs vēlētos, lai tā būtu augstāka. VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins aprādīja, ka ik gadu apmācību izejot ap 200 darbinieku, taču šis process jāturpina, jo policijā ir liela kadru mainība. Viņš arī informēja, ka kopš 2014. gada sākuma VP lietvedībā ir 140 kriminālprocesi, kas saistīti ar nepilngadīgu personu seksuālu izmantošanu. Lielākā daļa šo lietu esot atklāta.