Protestā pret migrantiem liela daļa saukļu bija tādi, ko Preses likums nemaz neļauj rakstīt, un to pamanījusi arī starptautiskā sabiedrība. Visticamāk, Nacionālajai apvienībai, kas organizēja vai vismaz aicināja uz šo protestu, ne prātā nenāk kādus ļaudis kārt vai mest krematorijā tāpēc, ka viņiem ir atšķirīga ādas krāsa, dīvainas seksuālas intereses vai atšķirīga izpratne par augstākiem spēkiem. Tomēr arī tādi aicinājumi protesta akcijā izskanēja.
Politologs Filips Rajevskis spriež, ka nupat nacionāļi ir pārkāpuši robežu. Piesaistītie radikāļi šai partijai uzliek radikālisma zīmogu, un koalīcijas partneriem var gribot negribot nākties viņus noziedot.
«Latvijas partneri pajautās, vai tā tiešām domā visa valdība, vai tā domā sabiedrības vairākums. Diplomāti jau tagad noteikti sniedz ziņojumus par saviem novērojumiem un secinājumiem.» Kopumā sabiedrības noskaņojums bēgļu jautājumā esot negatīvs, tomēr tāpēc vien mūs nav pamats saukt par rasistiem vai ksenofobiem. Cita lieta, ka atsevišķi rupekļi tā liek izskatīties visiem, un nu jau grūti pat iedomāties, kā politkorekti pateikt, ka mēs te Latvijā nekādus migrantus negribam.
Trešais reihs nobāl
Vēsturnieks Kaspars Zellis nesen savā kontā tviterī rakstīja: «Bēgļu jautājums ir atsedzis tādu rasisma līmeni dzintarzemē, ka šķiet pat Trešais reihs nobāl mūsu priekšā.»
Acīmredzot pēc otrdienas protesta akcijas tā šķiet ne viņam vien.
Vācijas sabiedriskā raidorganizācija Deutsche Welle likusi publikācijai gana tendenciozu nosaukumu: «Kamēr migranti jūrā mirst, latvieši protestē pret kvotām.» It kā tā būtu vienīgi latviešu vaina, ka šie tur slīkst.
Otrdien labējo ekstrēmistu grupu organizētajā, taču arī ierindas politiķu apmeklētajā pasākumā uz plakātiem bija lasāmi tādi uzraksti kā genocīds pret baltādainajiem un apturēt islāmu. Publikācijas pirmajā daļā nedaudz raksturots pats pikets, aprakstītas domstarpības bēgļu jautājumā valdībā, citēts nacionāļu līderis Raivis Dzintars, premjere un ārlietu ministrs. Savukārt otrajā daļā plaši aprakstīts, cik briesmīgi ir bēgļu likteņi un kā Vācija cenšas viņiem palīdzēt. Pretstatā Latvijai.
Katrs skaidro pa savam
Par protesta akciju Rīgā vēsta vēl vairākas aģentūras, starptautiski mediju izdevumi un pārpublicē portāli Herald Sun, AFP un Reuters.
Ziņu aģentūra LETA tuvāk papētījusi Krievijas medijus, kas arī plaši atainojuši pret migrantiem vērsto akciju. Arī tie šo notikumu interpretējuši atbilstoši savas valsts politikai – notikusi neonacistu pulcēšanās baltās rases aizstāvībai. Kritizēta Eiropas Savienība, kritizēta NATO organizācija. Telekanāls NTV ziņojis par «baltiešu masveida protestiem pret bēgļu uzņemšanu pēc ES rīkojuma». Regnum citējis tos visrasistiskākos plakātus, uzsverot, ka šo protestu organizējusi koalīcijas partija.
Tāpēc ļoti ticams, ka Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vakar izplatītais aicinājums ir lielā mērā veltīts Latvijas politiķiem, kas ļoti spirinās pretī bēgļu pārdalei. Viņš sacīja, ka Eiropas Savienības valdībām ir pienākums palīdzēt Eiropā ieplūdušajiem imigrantiem, nevis pievienoties populistiskām prasībām sūtīt viņus atpakaļ. Jau rudenī tikšot dalīta nākamā migrantu porcija.
Komunikācija katastrofāla
Kas notiks ar nepaklausīgo un niķīgo Latvijas valdību? Līdzšinējā komunikācija ar sabiedrību bēgļu jautājumā ir bijusi neveiksmīga. F. Rajevskis atzīst, ka valdība nav mācējusi pārdot publikai lielisku darba uzvaru, jo 250 bēgļu vietā Brisele mūs varēja sacienāt ar tūkstošiem. Bet sabiedrība jau to nezina. Tāpēc arī protestē, un brīžam dara to rupji un neaudzināti.
Tikmēr Eiropai ir pietiekami līdzekļu, lai vestu Latviju pie prāta – piemēram, fondu finansējums vai NATO lidmašīnu atsaukšana. Politologs pieļauj, ka nacionāļi aizspēlējušies tik tālu, ka nu jau viņu izlikšana no koalīcijas ir tikai laika jautājums. «Gan jau arī ASV mums atgādinās, kas otrdien notika pie valdības ēkas.»
Iespējams, tas jau ir noticis, un tāpēc viens no Vienotības līderiem, deputāts Kārlis Šadurskis protesta akciju pret bēgļu uzņemšanu radio ēterā vakar bargi nodēvēja par Nacionālās apvienības pastrādātu kauna darbu. Otrs partneris – Zaļo un zemnieku savienība – ar tik skaļiem vārdiem pagaidām nemētājas. Frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apgalvo, ka politiski šī protesta akcija nekādu lomu partneru attiecībās nespēlēs, taču arī viņam atsevišķi mītiņā izskanējušie saukļi šķiet nepieņemami.