Jēkabsons: Latvija šobrīd nav gatava uzņemt bēgļus
Latvijai ir jāsniedz palīdzība, taču šobrīd tā nav sagatavota bēgļu uzņemšanai, uzskata bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons.
Sekojot līdzi diskusijām par bēgļu uzņemšanu Latvijā, Jēkabsonu pārsteidz valsts drošības aspekta trūkums tajās. Transnacionālā noziedzība lielā mērā kontrolē nelegālo imigrantu plūsmas. Bieži vien šī nodarbe ir saistīta un pārklājas ar nelegālo cilvēktirdzniecību, narkotiku un nelegālo ieroču tirdzniecību.
Jēkabsons secina, ka starptautiskajām tiesībsargājošām iestādēm nav ilūzijas, ka šo kriminālo realitāti varētu likvidēt tuvākajā laikā. "21.gadsimtā šī transnacionālā un transatlantiskā organizētā noziedzība aizvien vairāk atgādina labi organizētas multinacionālās korporācijas ar savu lobiju un efektīvu interešu pārstāvēšanu G-8 valstu tirgos un interešu sfērā. Šī ir aisberga neredzamā daļa," uzsver bijušais iekšlietu ministrs.
Tas, kas šobrīd notiek Latvijā attiecībā uz Latvijas valdības slepeno piekāpšanos, kvotu pieņemšanu un publiskajām diskusijām, ir tikai maza aisberga redzamā daļa, pilna ar emocijām, labticību un politkorektu naivumu, kā arī pseidoreliģisku līdzjūtību un vispār neesošu plānu un izpratni par šo procesu cēloņiem un to novēršanu, uzskata Jēkabsons.
"Skaidrs ir viens - Latvija šobrīd ir nesagatavota tam, kas mūs sagaida. Vēl nav par vēlu kvotas atcelt, lai tuvākajā nākotnē varētu daudz ko mainīt un koriģēt tā sauktās bēgļu un imigrācijas politikā. Nav jāpierāda, ka Eiropas multikulturālisms un etniskās integrācijas politika ir cietusi fiasko," stāsta Jēkabsons.
Latvijai Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā bija lieliska iespēja aktualizēt ES multikulturālisma izpratni, ES etniskās integrācijas definīciju un politiku. Tas neesot noticis, tāpēc nav brīnums, ka Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) vadībā valdības slepenās sēdes laikā notika piekāpšanās "transnacionālā konglomerāta spiedienam".
"Solidaritātei un palīdzībai ir jābūt arī no Latvijas puses, taču ir jābūt ļoti rūpīgai un tālredzīgai stratēģijai, plānam, apstākļu un situācijas izpratnei. Piemēram, kāpēc ES būtu jāmaksā simtiem miljonu eiro, lai pārvietotu lielu skaitu afrikāņu uz Eiropu, ja par daudz mazāku summu varētu ierīkot bēgļu nometnes pašā Āfrikā, tā gan palīdzot, gan arī radot jaunas darbvietas," norāda bijušais iekšlietu ministrs.
Jau ziņots, ka 6.jūlijā Ministru kabinets vienojās, ka Latvija divu gadu laikā Eiropas Savienības pārvietošanas programmas un mītnesvietas maiņas programmā solidāri uzņems kopumā 250 bēgļus, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.