Jelgavā pieaudzis tūristu skaits

© F64

Jelgavu šovasar apmeklē vairāk tūristu nekā iepriekšējos gados un šie cilvēki ir gan no Latvijas, gan ārvalstīm, aģentūru LETA informēja Jelgavas reģionālā tūrisma centra sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Ozoliņa.

Balstoties uz Jelgavas reģionālā tūrisma centra novērojumiem un tūristu aptaujām informācijas centrā, šī gada pirmajā pusē, no janvāra līdz jūnijam, salīdzinot ar analoģisku laika periodu pērn, tūrisma informācijas pieprasījumu skaits ir palielinājies par 156%. Savukārt ārzemju viesi šogad tūrisma centrā iegriezušies par 107% biežāk.

Visvairāk tūristu šovasar Jelgavā ieradušies no Lietuvas - apmēram 50% no visiem ārzemju tūristiem. Skaita ziņā nākamajās vietās ierindojas ceļotāji no Krievijas, Igaunijas un Vācijas. Salīdzinot ar citiem gadiem, Jelgavā ir palielinājies tūristu skaits no ASV, Ukrainas, Polijas, Francijas un Turcijas. Jūtami palielinājies arī tūristu skaits no Latvijas - daudzi ierodas uz pasākumiem, bet citi ir dzirdējuši par pārmaiņām Jelgavā, tāpēc atbrauc ar tām iepazīties, skaidroja Ozoliņa.

Pēdējos piecus gadus, kopš Jelgavā darbojas tūrisma informācijas centrs, lielākais ārzemju tūristu skaits nemainīgi ir no Lietuvas. "Lietuvieši Jelgavu un apkārtni apmeklē gan individuāli, gan grupās, izmantojot tūrisma firmu pakalpojumus. Citu valstu ceļotāji savukārt biežāk Jelgavā ierodas individuāli - ar savu auto, kemperi vai vilcienu no Rīgas. Šovasar tūrisma informācijas centrā ir viesojušies vairāki vācieši, kas ceļo ar velosipēdu. Ārzemju tūristus īpaši interesē savvaļas zirgi, kas dzīvo Pils salā, kā arī militārais mantojums Jelgavas apkārtnē - Tīsu raķešu bāze un Ložmetējkalns," pastāstīja Ozoliņa.

Kā apmeklētākos tūrisma objektus Jelgavā viņa minēja Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torni, Jelgavas pili un Kurzemes hercogu kapenes. "Pilsētas apmeklētākais tūrisma objekts ir Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornis, kur ir iespējams apskatīt pilsētas panorāmu no stiklotas skatu platformas. Pieprasīts apskates objekts ir arī Jelgavas pils un Kurzemes hercogu kapenes. Tā kā Jelgava pēdējos gados piedzīvojusi ievērojamas vizuālās izmaiņas, tad ceļotājus interesē apskatīt pilsētas centrālo daļu, Pasta salu, promenādes gar Driksu un Lielupi un gājēju tiltu "Mītava". Līdz ar Pasta salas labiekārtošanu un infrastruktūras sakārtošanu ir paplašinājies Jelgavas tūrisma piedāvājuma klāsts, īpaši ūdenstūrisma jomā," informēja Ozoliņa.

Vaicāta par šīs vasaras ne īpaši patīkamajiem laika apstākļiem, tūrisma centra pārstāve atzina, ka tas ievērojamu ietekmi uz tūrismu Jelgavā nav atstājis. "Neraugoties uz salīdzinoši vēsajiem laika apstākļiem, uzņēmēji atzīst, ka pieprasījums ir pietiekams, un tūristi labprāt izmanto iespēju doties laivu izbraucienos ne tikai pa Lielupi un Driksu, bet arī pa mazajām Jelgavas novada upītēm - Svēti, Misu, Vircavu, Iecavu. Tā kā Jelgava nav kūrortpilsēta, laika apstākļi nav noteicošais iemesls pilsētas apmeklējumam. Visvairāk laika apstākļu ietekmi izjūt ūdenstūrisma pakalpojumu sniedzēji. Salīdzinot ar citu gadu karstajām vasarām, šogad ir vērojams mazāks pieprasījums, tomēr tas joprojām ir pietiekams, un uzņēmēji atzīst, ka ar klientu skaitu ir apmierināti," informēja Ozoliņa.

Viņa atzīmēja, ka par godu Jelgavas jubilejas gadam pilsētā notiek vairāki ievērojami pasākumi, uz kuriem ierodas citu pilsētu iedzīvotāji no tuvākas un tālākas apkārtnes, kā arī ārzemju tūristi. Lielākais pasākums apmeklētāju skaita ziņā bija "Prāta vētras" koncerts 25.jūlijā, kas pulcēja vairāk nekā 23 000 apmeklētāju. Liela daļa no koncerta apmeklētājiem izmantoja arī pilsētas tūrisma pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, kas saistīti ar ēdināšanu, apskates vietām, kuģīšiem, naktsmājām un iepirkšanos. Arī Rīgā notiekošie pasākumi veicina tūristu skaita palielināšanos pilsētā, jo Jelgava ir tuvu galvaspilsētai un viegli sasniedzama ar sabiedrisko transportu vai automašīnu, atzina Ozoliņa.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.