Latviešu strēlnieku vienību veidošanas simts gadu jubileja 1. augustā Rīgā Daugavas krastmalā tiks nosvinēta ar nepieredzētu vērienu.
Diez vai kaut kas vēriena ziņā salīdzināms ar rīt paredzēto pasākumu ir noticis kopš Latvijas valsts izveidošanas.
No valsts tapšanas līdz mūsu dienām nav bijis ne mazāko šaubu, ka bez savām bruņotajām vienībām latvieši pie valsts nebūtu tikuši. Drīz vien pēc valsts nostiprināšanās pagājušā gadsimta 20. gados sākās strēlnieku cīņu piemiņas kopšana, bet nav izdevies atrast ziņas par vienu konkrētu pasākumu, kas varētu būt precedents rīt pieteiktajam. 20.–30. gados tika ierīkotas cīņu piemiņas vietas Nāves salā un citur, strēlnieki apvienojās biedrībās, kas gādāja par cīņu vēstures izpēti un pētījumu rezultātu publicēšanu. Latvijas okupācijas padomju periodā pieminēt strēlniekus drīkstēja tikai ar tādu nosacījumu, ka runa esot par sarkanajiem strēlniekiem, pat tad, ja 1915. gadā tie bija vēl tikai nākamie sarkanie strēlnieki. Noturēties šādu nosacījumu robežās necik ilgi nespēja jaunieši, kuri 1980. gadā uzsākuši muzicēšanu, nosaucot savu ansambli sarkano strēlnieku komandiera Jukuma Vācieša vārdā. Padomju drošības iestādes drīz vien pamanījušas, cik nesarkani noskaņoti ir šie puiši. Vara gan bijusi tik žēlīga, ka ļāvusi viņiem savus grēkus izpirkt ar dienestu Padomju armijā, nevis cietumā. Viens no tā ansambļa dalībniekiem bija Andris Balcers, kurš tagad zināms vīru kopas Vilki sastāvā. Rītdienas pasākums notiks, pamatojoties uz viņa iniciatīvu.
Iepriekšējo reizi strēlnieki kā visai sabiedrībai nozīmīga tēma pazibēja Atmodas pirmsākumā kopš 1985. gada. Sabiedriskā doma uz brīdi iegrozījās, it kā latviešu tautas tālākā pastāvēšana būtu atkarīga no tā, iznāks vai neiznāks Aleksandra Čaka veltījums strēlniekiem Mūžības skartie. Kopš Latvijas okupācijas 1940. gadā padomju vara ļāva no šā darba pieminēt tikai atsevišķos gadījumos atsevišķus pantus bez norādes, no kurienes tie ņemti. Šis aizliegums tika salauzts 1988. gadā. Kopš tā laika strēlnieku vēstures pieminēšana sarukusi līdz pieminēšanai Latvijas vēstures stundās skolā un izpētei tikai nelielā profesionālu vēsturnieku pulciņā. A. Balcers sajutis 100 gadus kopš strēlnieku vienību organizēšanas kā īsto brīdi, kad situāciju mainīt. Par viņa domubiedriem drīz vien kļuvuši Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube un tālāk aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Rīt viņš uzrunās pasākuma dalībniekus jau kā Valsts prezidents.
Sestdienas pasākums ietvers gājienu no Tērbatas ielas līdz Daugavmalai tieši tāpat, kā tas notika pirms 100 gadiem. 1915. gada presi citējot, «tās bija sevišķi svinīgas dienas Rīgā. Katru dienu izvadīja vairākus simtus latvju kareivju priekš savas zemes aizsargāšanas...» (Izmantots žurnāla Varavīksne 1915. gada septembra numurs.) Pārrēķinot tā laika kalendāru uz šo laiku, kāda no «sevišķi svinīgām dienām» iekrīt arī šā gada 1. augustā.
Atceres pasākuma norise 1. augustā:
• plkst. 12.00 piemiņas plāksnes atklāšana Tērbatas ielā 1/3 pie ēkas, kur pirms 100 gadiem pulcējās uz latviešu kara vienībām pieteikušies vīri,
• plkst. 12.45 koncertuzvedums Vērmanes dārzā,
• plkst. 14.30 gājiens no kinoteātra Splendid Palace uz 11. novembra krastmalu,
• plkst. 15.30 gājiens iesoļo krastmalā, atskan Valsts himna,
• plkst. 15.40 Valsts prezidenta uzruna, armijas vadītāju uzrunas,
• plkst. 16.00 militāra mūzika, bruņoto spēku defilē u.tml. priekšnesumi,
• pēc plkst. 21 pasākuma beigas.
Satiksme būs slēgta:
• 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai no šā vakara plkst. 20.00 līdz svētdienas, 2. augusta, rītam plkst. 6.00,
• daļā no Poļu gātes un Bīskapa gātes tajā pašā laikā,
• Tērbatas ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Dzirnavu ielai 1. augustā no plkst. 11.50 līdz 12.40 un posmā no Elizabetes ielas līdz Brīvības bulvārim no plkst. 14.15 līdz 14.40,
• gājiena laikā no Tērbatas ielas līdz 11. novembra krastmalai 1. augustā pēc vajadzības.