Situācija Latvijas ekonomikā ir uzlabojusies
Pagaidām ainu par Latvijas ekonomikas veikumu otrajā ceturksnī veido ļoti ierobežots informācijas daudzums, taču pieejamie dati liecina, ka salīdzinājumā ar pirmo ceturksni situācija kopumā ir uzlabojusies, tomēr starp nozarēm raksturīgs nevienmērīgs sniegums, aģentūrai LETA atzina "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņa vērtējumā, ne tik pozitīva aina sagaidāma būvniecībā, kam par iemeslu ir izmaiņas Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieejamībā. Tāpat sarežģītu situāciju varētu atspoguļot tranzīta dati.
"Ekonomikā vērojamie procesi lielos vilcienos iet kopsolī ar kopējām tendencēm pasaulē, savu lomu nospēlē arī vietējie faktori. Pirmajā ceturksnī vāja aktivitāte bija vērojama ASV, līdzīga aina bija vērojama arī eirozonas rādītājos. Tāpat gada sākumā pastiprināta uzmanība un bažas bija saistībā ar Krievijas ekonomikas problēmu ietekmi uz Latviju. Savukārt Latvijā joprojām tika risinātas domstarpības par Maksātnespējas likumu, kas tikai pastiprināja nenoteiktību un veicināja ekonomikas izaugsmes palēnināšanos," informēja ekonomists.
Sekojot tendencēm ASV un Eiropas ekonomikās, energoresursu cenu kritumam, otrais ceturksnis ir kļuvis dzīvīgāks. Krievijas ekonomikas sarežģījumi un politiskā saspīlējuma negatīvā ietekme līdz šim ir bijusi ierobežota. Lai arī kopējās tendencēs krasu izmaiņu nav, vairākos segmentos, piemēram, tūrismā un atsevišķos pakalpojumu sektoros, akcenti ir mainījušies. Tas ir radījis grūtības, tomēr ir piespiedis aktivizēties jaunu ārējo tirgu apgūšanai un pamainīt līdzšinējo darbības modeli. Gašpuitis uzsvēra, ka, par spīti īstermiņa sitienam, tam būs ilgtermiņa ieguvumi.
Viņa vērtējumā, lai arī iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme ir nedaudz paātrinājusies, tās temps tuvākajos divos gados saglabāsies mērens. "Tas neatbildīs iedzīvotāju gaidām pēc straujāka dzīves līmeņa kāpuma un politiķu vēlmei audzēt reitingus, tas ir, budžeta tēriņus. Tādēļ izteikumos dzirdēsim to, ka nekas īsti nenotiek. Lai notiktu, sparīgāk ir jāveic reformas, jāstrādā pie investīciju piesaistīšanas, jāstrādā pie eksporta tirgiem un jāveicina uzņēmēju vēlmi attīstīties," atzina "SEB bankas" ekonomists.
Pēc Gašpuiša domām, jārēķinās arī ar sarežģīto ārējo vidi, tas ir, eirozonas izaugsmes ierobežojumiem, snauduļojošo parādu krīzi, tai skaitā Grieķijas faktoru, kā arī Austrumu kaimiņa ilgtermiņa ekonomikas problēmām.
"Šāgada izaugsmes prognozi saglabājam nemainītu - 2,4%. Augstāk minētie riski ierobežo iespējas sagaidīt straujāku izaugsmi arī nākamgad. Tādēļ nākamā gada IKP pieauguma prognoze ir 2,7% apmērā," sacīja eksperts.
Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada pirmo ceturksni, IKP apjoms pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 1,2%.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, IKP ir pieaudzis par 2,6%. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, IKP ir palielinājies par 2,7%.