Pašlaik Latvijai nav tiešu militāru apdraudējumu
Pašlaik Latvijai nav tiešu militāru apdraudējumu, uzskata nākamais Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.
Bērziņš, kurš nomainīs pašreizējo Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu, pēc akreditācijas vēstuļu saņemšanas no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa norādīja, ka Latvijai pašlaik nav tiešu militāru apdraudējumu, jo nav militāru spēku, kas varētu iebrukt Latvijā. "Tajā pašā laikā Krievijas agresīvā politika Ukrainā un Gruzijā liek mums satraukties par iespējamajiem scenārijiem nākotnē," sacīja diplomāts un piebilda, ka NATO dalībvalstīm nepieciešams ievērot NATO 3.paragrāfu, kas nosaka, ka katra valsts individuāli rūpējas par savu aizsardzību.
"Kopējais sabiedroto skaits Latvijā mācību laikā ir tik mazs, ka, būsim godīgi, tas nav tik liels, lai aizsargātu Latviju frontāla uzbrukuma gadījumā. Šie pasākumi, kas pašlaik tiek īstenoti, ir signāls valstīm, kas varētu vēlēties uzbrukt Latvijai," sacīja Bērziņš. Vaicāts par iespējamo sabiedroto spēku klātbūtnes palielinājumu, vēstnieks norādīja, ka tas viennozīmīgi palielinātu Latvijas drošību.
"Situācija reģionā un pasaulē nav tā drošākā un stabilākā. Par to es runāju ar prezidentu - kas jādara, kādi ir svarīgākie uzdevumi, lai Latvija būtu droša vieta izaicinājumiem pilnajā pasaulē," teica vēstnieks, "šī iemesla dēļ man vajadzēs strādāt divos virzienos, skaidrot Latvijas pozīciju un panākt Latvijas interešu ievērošanu NATO, kā arī runāt ar presi un sabiedrību, ko darīt un nedarīt."
Bērziņš atgādināja par budžeta palielināšanu aizsardzības nozarei, kam līdz 2020.gadam jāsasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Bērziņš atzina, ka ir gandarīts par valsts lēmumu šo apmēru sasniegt daudz ātrāk, taču uzsvēra, ka tik pat nozīmīgs uzdevums ir piešķirtā finansējuma pareiza apguve. "Negribu mācīt Aizsardzības ministriju, esmu pārrunājis ar šos jautājumus ar vadību un guvis apstiprinājumu, ka viņiem ir pilnīgi skaidrs priekšstats par budžeta izlietojumu. Jautājums ir par gudru tērēšanu, nevis tikai apgūšanu. Esmu pārliecināts, ka ministrija to spēs," piebilda diplomāts.
Runājot par NATO Velsas samitā pieņemtajiem lēmumiem, vēstnieks skaidroja, ka "jāiedzīvina visi Velsas samita lēmumi līdz Varšavas samitam", jo Velsas samits bija sākums, bet Varšava nav beigas. "Neesmu gan vēl bijis Briselē, grūti sacīt, kā notiek sarunas. Ja runājam par patstāvīgajām bāzēm, Velsas samita lēmumi tās neparedz. Pašlaik tiek runāts par ieroču un munīcijas izvietošanu, karavīru nogādāšanu un izvietošanu. NATO ir droša," sacīja Bērziņš.
Bērziņu 1990.gadā ievēlēja par Augstākās padomes deputātu. Vēlāk viņš ievēlēts par Saeimas deputātu, bet 1999.gadā Saeima Bērziņu apstiprināja par ārlietu ministru Andra Šķēles valdībā, savukārt 2000.gadā - Andra Bērziņa valdībā. Bērziņš pildījis arī vēstnieka pienākumus vairākās valstīs.
Bērziņš saņēmis arī vairākus apbalvojumus. Viņš ir Francijas Republikas Nacionālā Nopelnu ordeņa komandieris, saņēmis 1991.gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, bet 2000.gadā apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
LETA jau ziņoja, ka vasaras beigās gaidāma vērienīga Latvijas vēstnieku rotācija. Riekstiņš Latvijā varētu atgriezties vasaras beigās vai septembra sākumā, kad sāks darbu Ārlietu ministrijā, ieņemot Bērziņa ģenerālinspektora amata vietu.