Āfrikas cūku mēris Rīgā varētu nonākt pāris gadu laikā
Āfrikas cūka mērim (ĀCM) strauji apņemot jaunas Latvijas teritorijas viena līdz divu gadu laikā nonāks līdz Rīgai, šorīt intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis.
Oļševskis atgādināja, ka ĀCM apņemot jaunas teritorijas virzās ar ātrumu 100 kilometri gadā, līdz ar to nākamajā vai pat pēc diviem gadiem mēris var sasniegt Rīgu. Par to liecina kaut vai fakts, ka slimība jau sasniegusi Vidzemes jūras apgabalus, proti, Skulti, Ainažus un Salacgrīvu.
"Pārsvarā galvenie pārnēsātāji ir meža cūkas, mājas cūkas mēris skar mazāk," piebilda eksperts.
Tomēr uz jautājumu, kas notiks, ja mēris sasniegs Rīgu, Oļševskis atbildēja, ka tiks noteikti ierobežojumi cūkgaļas eksportam un tas noteikti ietekmēs uzņēmumus, kas darbojas Rīgā un ap to, jo nav paredzams kā šādā gadījumā izturēsies citas valstis, kuras var pat atteikties pieņemt Rīgā un Pierīgā sagatavoto vai caur galvaspilsētu vesto cūkgaļu.
Kā ziņots, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē 15.jūlijā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) norādīja - lai palīdzētu nozarei uzturēt ražošanu sarežģītajā situācijā saistībā ar ĀCM izplatību, jau līdz šā gada beigām cūkkopji valsts atbalstā varētu saņemt kopumā apmēram piecus miljonus eiro.
Kā paredz valdības 14.jūlijā akceptētais noteikumu projekts, lai samazinātu zaudējumus un veicinātu attīstību, mājlopu infekcijas slimībās cietušām saimniecībām tiks piešķirts atbalsts. "Noteikumi par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumam "Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana"" stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, dzīvniekiem sevišķi bīstamām infekcijas slimībām jeb epizootijām raksturīga strauja izplatība un masveida saslimšana. Šādā situācijā saimniecībām nav pietiekamu pašu līdzekļu vai nav iespējams pierādīt bankai saimniecības dzīvotspēju darbības pārstrukturēšanai vai ražošanas atjaunošanai pēc slimības seku novēršanas.
Līdz ar to noteikumi paredz atbalstu biodrošības prasību izpildei saimniecībām, kurās slimība jau ir konstatēta, kā arī profilaktisko pasākumu ieviešanai ārpus epizootijas zonas esošām saimniecībām.
Jau ziņots, ka līdz 21.jūlijam ĀCM konstatēts 396 mežacūkām 28 novadu 75 pagastos. Kopš kaites uzliesmojuma kopumā konstatētas 613 slimas mežacūkas.
Savukārt piemājas saimniecībās slimība šovasar konstatēta Daugavpils novada Dubnas pagastā 18 cūkām, kā arī piecām cūkām Ciblas novada Ciblas pagastā.
Visi slimie dzīvnieki iznīcināti, savukārt kopš ĀCM uzliesmojuma mājas cūkām kopumā iznīcinātas 587 mājas cūkas.
ĀCM Latvijā tika konstatēts 2014.gada 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.