Publiskie iepirkumi joprojām ir pakļauti korupcijas riskam, pret ko cīnīties pagaidām ir niecīgas izredzes, tā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina būvniecības nozares un valsts iestāžu pārstāvji.
"Publiskais iepirkums un būvniecība diemžēl joprojām ir ar pietiekami lielu ekspozīciju uz korupciju," norāda Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Gatis Ābele.
Šim viedoklim pievienojas arī būvmateriālu vairumtirdzniecības SIA "EBS" valdes priekšsēdētājs Dzidris Augustinovičs, apgalvojot, ka uzvaru publiskajā iepirkumā garantē laba cena, labi papīri, labi sakari un veiksme. "Šīm visām komponentēm ir jābūt, lai varētu uzvarēt godīgā konkursā, jo pieņemu, ka arī pārējiem konkursa dalībniekiem ir sakari. Ja nav sakaru, tad gadās, ka kāds izkrīt no pirmās vietas, bet konkursā uzvar piektais. Tā tas diemžēl ir," atzīst Augustinovičs.
Ābele piebilst, ka korupcija ir liela problēma, tāpēc ir jādomā risinājumi, kā šo situāciju izskaust. "Ministru kabinetā esam mēģinājuši ieteikt, lai būvnieki deklarē savas darbības jomas, lai nebūtu tāda situācija, ka 30 būvnieki izmanto vienu speciālistu un apgalvo, ka ir gatavi piedalīties konkursā. Tagad praktiski jebkurā brīdī jebkuram būvniekam ir iespējams deklarēt, ka viņš atbilst konkursa prasībām, uzrakstot vienu vai otru speciālistu tikai uz papīra, bet citos dokumentos viņš neparādās. Bieži vien konkursa uzvarētājs noalgo apakšuzņēmēju un pārdod sevis iegūto valsts pasūtījumu. Tomēr šī ekspozīcija tuvākos gadus nebūs produktīva, jo valsts pasūtījums ir praktiski vienīgais, kas patlaban ir būvniekiem. Mēs varam domāt, ko darīt, bet ne cerēt, ka tuvākajos gados novērsīsim negodīgu konkurenci," uzskata Ābele.
Lai situāciju labotu, Ābele iesaka mainīt konkursa nolikumu un kā pirmo iespēju saskata būvkomersantu reģistra sakārtošanu. "Uzskatu, ka būvkomersanta reģistrā reģistrētie būtu tiesīgi veikt pašvaldības vai valsts pasūtījumus. Lēšu, ka komersantu skaits varētu samazināties uz pusi, jo tādā gadījumā būtu grūti vienā dienā dibināt būvkomersantu un pieteikties konkursā," stāsta Ābele.
Sakārtojot būvkomersantu reģistru, būšot vieglāk izsekot uzņēmuma nodokļu nomaksai, nodarbinātībai un citiem parametriem, kas ir svarīgi, lai pieteiktos konkursā.
"Šos noteikumus pieņems tuvākajā laikā, jo pagaidām tiek risināti steidzami jautājumi, lai tos saskaņotu," skaidro Ābele. Viņš stāsta, ka patlaban būvniecības nozarē ir reģistrēti aptuveni 6000 komersantu, bet reāli strādājot daudz mazāks skaits. Tāpat Ābele iesaka iepirkumu dokumentāciju sakārtot sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un citām kontrolējošām institūcijām.
Arī Augustinovičs piekrīt, ka iepirkumu konkursos svarīgam faktoram jābūt samaksātajiem nodokļiem. "Tas ir ļoti svarīgs parametrs, ko nav jēgas daudz aprakstīt. Un, ja šāds parametrs būtu, tad agrāk vai vēlāk bankrotēs tās firmas, kas nodokļus nemaksā. Līdz ar to nodokļu maksātāji būs labākā pozīcijā," uzskata Augustinovičs.
Visu diskusiju par būvniecības nozares iespējām ekonomiskās lejupslīdes laikā lasiet biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".