28.jūlija jubilāre: latviešu disidente Lidija Lasmane-Doroņina

«Man, kas 14 gadus bijusi lēģeros un cietumos, ir būtiski savus 90 gadus svinēt savā valstī, brīvā valstī, visskaistākajā un visbrīnišķīgākajā zemē pasaulē, atņemtā un atkal atgūtā. Vai nav iemesla priecāties? Tad priecāsimies kopā,» saka latviešu disidente Lidija Lasmane-Doroņina, kurai šodien aprit 90 gadu. Arī Neatkarīgā pievienojas sveicēju un laba vēlētāju pulkam.

Šodien Lidijas Lasmanes-Doroņinas jubileja tiek svinēta ar dažādiem pasākumiem, kuriem dots vienots nosaukums – Svinēt dzīvi kopā ar Dievu un Latviju. Jubilejas sarīkojumi sāksies pulksten 11 ar gājienu no Brīvības pieminekļa uz bijušo LPSR Valsts drošības komitejas ēku (Stūra māju), bet tieši pusdienlaikā Stūra mājas pagalmā notiks saruna Latvija un kolaboracionisms. Pulksten 14 – Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā notiks aizlūgums par Latvijas brīvības cīnītājiem, kas palika Sibīrijā, Krievijas stepēs, cietumos un nometnēs, un pulksten 18 – koncerts Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Patiesībā šodien būs leģendārās disidentes dzimšanas dienas svinību otrais cēliens, jo pirmais jau noticis kopā ar pašiem tuvākajiem cilvēkiem. Nedēļas nogalē viņa bijusi ciemos pie meitas ģimenes Sārnatē, kur uz šīm nozīmīgajām svinībām kopā sabraukusi visa dzimta – trīs mazbērni, seši mazmazbērni, no Zviedrijas atbraukušas brāļa ģimenes atvases. «Tā bieži nesanāk, ka esam kopā tik lielā pulkā, tāpēc es tik ļoti priecājos, ka Dievs man ļāva tā nosvinēt,» saka Lidija Lasmane. Par visu labo, kas viņas dzīvē ir, viņa ir pateicīga Dievam, un ticība viņai ir gājusi līdzi visu mūžu. «Ar ticību jau ir tā – dažreiz tālāk, dažreiz tuvāk esi Dievam, bet – kāds to manu dzīvi vada,» ir pārliecināta Lidija Lasmane. «No sirds esmu priecīga, ka dzīvojam brīvā valstī, un esmu priecīga par to, ka Latvijai klājas tik labi, kā tai vēl nekad nav klājies. Manā bērnībā un jaunībā vispār nebija nekādu pensiju, cilvēks domāja, kā būt noderīgam, tātad – pašam sevi uzturēt līdz mūža galam. Tagad pārāk daudz sūkstāmies, lai gan cilvēkam nekad jau nebūs gana, jo naudas nevienam nepietiek – ne bagātam, ne nabagam. Pirms sūkstīties, cilvēkam jābūt pateicīgam par to, kas ir, un jāslavē Dievs par to, kas viņam ir dots. Visi taču ir paēduši un apģērbti, visiem ir mājas, ja vien mēs paši savas mājas apkopjam un neatstājam tās svešiem, paši nenodzeramies un negaidām uz citu palīdzību.»

Pēc tik gara, sarežģīta un arī skaista mūža savā nozīmīgajā dzimšanas dienā viņai ir arī kāda apņemšanās: «Mīlēt, nezaudēt mīlestību, lai notiek, kas notikdams. Mīlēt vienam otru, jo tas ir galvenais. Ja mīlestība izzūd, tad paliek naids. Kā teikusi Māte Terēze – kur ir mīlestība, tur ir Dievs, un tā tiešām ir.»