Maijs sabojā dzimstības līkni

© F64

Nav acīmredzama iemesla, kāpēc šā gada maijā Latvijā piedzimuši par 323 bērniem mazāk nekā 2014. gada maijā.

Šobrīd jau ir saskaitīti arī jūnijā piedzimušie bērni, kas ļauj uz maija datiem raudzīties gan ar atvieglojumu, gan ar vēl lielāku neizpratni. Labā ziņa tā, ka jūnijs ar +11 bērniem pret pagājušā gada jūniju atgriezis dzimstības līkni pērnā gada līmenī. Arī aprīlī ar +10 bērniem pret pagājušā gada aprīli viss bija kārtībā, cik nu tā var teikt, ja valstī mirstība pārsniedz dzimstību pusotru reizi. Līdz ar to šā gada dzimstības līkne atgādina palēcienus no cinīša uz cinīti, tad ievelšanos akacī un tūlīt pat izrāpšanos uz nākamā cinīša.

Līknes skaidrošanā šā gada maijam nav nozīmes, jo Latviju nepārsteidza epidēmija vai kas cits, kas nomērdēja tieši jaundzimušos. Līknes skaidrošanā jāatgriežas pagājušā gada septembrī vai vēl brīdi iepriekš, kad pieaugušie izlēma rīkoties tā, lai viņiem pēc deviņiem mēnešiem dzimtu vai nedzimtu bērni. Cilvēku noskaņojuma maiņas virpulis skāris sesto daļu no potenciālajiem vecākiem. Divu maijmēnešu dzimstības atšķirības skaitliski izskatās šādi: 1608 – 1931 = –323.

Jūnijs reabilitējis Latvijas valsts politiku, jo valsts pērn neveica tik krasas izmaiņas dzimstības atbalsta pasākumu ieviešanā vai atcelšanā, lai izsauktu tikpat krasu potenciālo vecāku atbildi ar dzimstības ierobežošanu un atjaunošanu. Tajā pašā laikā maija rādītāji atgādina, cik trausls ir tas dzimstības pieaugums, ar kādu valsts pēdējos gados lepojas. Pat ar vienu dīvainu mēnesi pietika, lai visa pusgada dzimstības rezultāts kļūtu –147 jaundzimušie pret pirmo pusgadu pērn.

Tūlīt pēc šā –147 statistiķi producēja nākamo ziņu, kas mīkstināja šā pusgada skaitīšanas bēdīgo rezultātu. Statistiķi pavēstīja, ka pagājušā gada dzimstības pieaugums pret 2013. gada rezultātiem devis Latvijai pirmo vietu Baltijā. Latvijai pērn +1150 jaundzimušie, Lietuvā +484 (un no lielāka iedzīvotāju skaita!) un Igaunijai +20, ko gada mērogā grūti atšķirt no nulles. Rezultātā parādījās cilvēku neizpratne, kā var pastāvēt līdzās divas ziņas ar pretēju saturu par jaundzimušo skaita pieaugumu un samazinājumu Latvijā. Skaidrojums ir tāds, ka dzimstības nestabilitātes izpausmes ļoti nelielos laika nogriežņos apliecina kopējo nestabilitāti cilvēku dzīvē.



Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais