Vēsā pavasara un vasaras dēļ bitenieki šogad uz medus rekordražu necer. Ienesums varētu būt vidēji liels – apmēram 25 līdz 30 kilogrami no saimes. Tomēr šogad medus ir ievākts izcili gards.
Latvijas biškopības biedrībā ir iesaistījušies apmēram 3000 bitenieku, Lauksaimniecības datu centrā gada sākumā bija reģistrētas 3400 bišu saimniecības, kurās kopumā bija 100 000 bišu saimju, savukārt Latvijas biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis lēš, ka Latvijā ar biškopību nodarbojas vismaz 4000 bitenieku.
Ģimeņu bizness
«Precīzas statiskas par bitenieku un bišu dravu skaitu Latvijā nav. Turklāt bitenieku skaits un dravu skaits nav savietojami lielumi – vienā dravā var darboties vairāki bitenieki, piemēram, vīrs ar sievu vai vecāki ar bērniem, kas var būt vai nebūt Latvijas biškopības biedrības biedri,» Neatkarīgajai skaidroja J. Šteiselis.
Par to, ka biškopībā lielākoties nevilšus tiek iesaistīta visa ģimene, varēja pārliecināties, apmeklējot biškopju gadskārtējo saietu Valdemārpilī. Reti kurš dravas īpašnieks bija atbraucis bez savējiem, un arī aktivitātēs piedalījās gan biškopji ar pieredzi, gan arī topošie bitenieki. Viens no gaidītākajiem saieta notikumiem parasti ir konkurss Garšīgākais Latvijas medus, un tā bija arī šogad. Biškopji no visas Latvijas kopā iesniedza 54 dažādus medus veidus. Saieta viesi visas dienas garumā tos aktīvi degustēja un vērtēja, par garšīgāko medu atzīstot Ingūnas Čaunas meža ziedu medu no Mālpils. Kā otrais garšīgākais medus tika novērtēts Uģa Mālnieka liepu medus no Daugavas lokiem, bet trešais – Alitas Grugules dažādu ziedu medus no Ventspils novada.
Tā kā pircējs bieži pērk ar acīm, biškopji sacentās par labāko savas produkcijas noformējumu. Sīvā konkurencē konkursā Veiksmīgākā biškopības produkta etiķete 2015 godalgoto pirmo vietu saieta viesu vērtējumā šogad ieguva Iveta Brice no Limbažu novada. Otro vietu dalīja Linda Purviņa no z/s Medņi Talsu novadā un IK Porga pārstāvji Inese un Aivars Zaikovski no Balvu novada, bet trešo vietu ieguva Dace Nebēdniece no z/s Dravas Kokneses novadā. Skatītāju simpātijas balvu saņēma Igors Ignatjevs no Valkas novada.
Cer uz viršu medu
Šogad ienesums vēl nav beidzies, bet jau ir skaidrs, ka medus ražas būs ļoti svārstīgas – gan pa reģioniem, gan pa dravām, vērtē J. Šteiselis. «Pagājusī ziema biškopībai bija labvēlīga, un tiem biteniekiem, kuriem saimes pārziemoja labi, arī ražas gaidāmas labas, jo ienesums sākās ar ziemas rapsi. Savukārt tajās dravās, kurās saimes 2014. gadā cieta no ērču invāzijas, bišu saimes ziemoja slikti un nokavēja sezonas sākuma ienesumu,» stāsta J. Šteiselis. Otrs ienesuma vilnis bijis pēc Jāņiem, jūlija sākumā. Arī šobrīd vēl daudzviet turpinās ienesums, piemēram, vietās, kur zied griķi. Liepas gan šogad medojušas sliktāk nekā citus gadus, bet arī pilnīgi tukšā biteniekus nav atstājušas. Vēl gaidāma viršu ziedēšana, un, tā kā mitrums šogad bijis pietiekami, bitenieki cer, ka virši šogad medošot labi.
«Vēsais laiks nav sevišķi labvēlīgs augu nektāra izdalīšanai, tāpēc domājams, ka medus raža šogad būs ap vidējo līmeni, 25–30 kg no saimes,» spriež J. Šteiselis.
Eksports atpaliek
Lai gan Latvijā ir spēcīgas biškopības tradīcijas un ievāktais medus ir izcili gards, Latvija medu importē divas reizes vairāk nekā eksportē. Šā gada piecos mēnešos ir ievestas 106 tonnas medus, lielākoties no Ķīnas un Lietuvas, bet eksportētas tikai 57 tonnas – galvenokārt uz Igauniju.
Viens no iemesliem, kāpēc ārējā tirdzniecība ar šo veselīgo produktu ir visai rāma, ir tas, ka lielākoties tiek pirkts vietējais medus, vislabāk – no zināma biškopja vai gadatirgū pagaršota. Un šādi domā gan Latvijas, gan arī, piemēram, Vācijas patērētājs. Tajā pašā laikā ķīnieši, degustējot Latvijas medu, atzina to par izcilu, lai gan pati Ķīna ir medus eksporta lielvalsts.
Latvijas medus eksportu nedaudz kavē arī tas, ka Latvijā lielu bišu dravu, kas varētu nodrošināt lielu apjomu medus, nav daudz. Lielākajā dravā Latvijā ir ap 1000 bišu saimju. Ir vairākas dravas, kurās saimju skaits ir no 500 līdz 800. Tādu dravu, kurās ir vairāk nekā 100 bišu saimju, Latvijā ir aptuveni 5% no kopējā biškopības saimniecību skaita. Vienlaikus to ražošanas potenciāls ir iespaidīgs: lielajās dravās ir koncentrēta trešā daļa (32%) valstī reģistrēto bišu saimju.
Dravu lielums Latvijā,%
Dravas ar 1–4 bišu saimēm 15
Dravas ar 5–29 bišu saimēm 54
Dravas ar 30–49 bišu saimēm 17
Dravas ar 50–99 bišu saimēm 9
Dravas ar 100–149 bišu saimēm 2
Dravas ar vairāk nekā 150 bišu saimēm 3
Avots: LBB