Piena nozarē briest jauna krīze
Zemnieki par pienu šobrīd saņem zemāko piena iepirkuma cenu pēdējo piecu gadu laikā, turklāt Latvijas lielākais piena uzņēmums Food Union iepirkuma cenu plāno samazināt vēl vairāk.
Zemnieki ir sašutuši par pārstrādātāja rīcību, taču arī Latvijas zemniekiem piederošajam Latvijas pienam neklājas viegli – uzņēmums strādā ar zaudējumiem. Rūpnīcas lielākais īpašnieks Trikāta KS pieņēmis lēmumu pārdot savas daļas uzņēmumā un pienu vest uz Lietuvu un Poliju.
Piena iepirkuma cena kopš pagājušā gada septembra tā arī nav atguvusies no straujā kritiena. Ja turpināsies lejupslīde, cena var sasniegt 2009. gada krīzes līmeni. Tieši šī pēdējā piena krīze kalpoja par pēdējo pilienu, lai zemnieki beidzot realizētu sapni par savu piena rūpnīcu. Trīs gadus pēc tās darbības sākuma viens no idejas aizsācējiem un rūpnīcas lielākais īpašnieks Trikāta KS to pamet.
«Kooperatīva vadība turpina risināt sarunas ar kapitāla daļu pircējiem. LPKS Trikāta KS plāno turpināt sarunas arī ar LATRAPS, lai panāktu, ka par kapitāla daļām tiek maksāta adekvāta cena. Pašreizējais LATRAPS piedāvājums nav korekts attiecībā pret citiem Trikāta KS kreditoriem. Vienlaikus ir citi piedāvājumi, kuri ir būtiski izdevīgāki un dotu iespēju nekavējoties norēķināties ar zemniekiem,» Neatkarīgajai sacīja Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs. Lēmums par kapitāldaļu pārdošanu bijis smags, taču, kā uzsvēra U. Krievārs, tas šobrīd ir vienīgais situācijas risinājums zemniekiem, ko kooperatīvs saredz.
Trikāta KS, kurai ir noteicošā loma Latvijas pienā, teorētiski būtu varējusi mainīt uzņēmuma stratēģiju, menedžmentu vai pat vadību, lai panāktu rūpnīcas darbības uzlabošanu. «Šābrīža problēmas, Latvijas piena saistības pret Trikātu ir tik lielas, ka tāda pēkšņa vadības maiņa nespētu neko mainīt,» atzina U. Krievārs.
Trikāta, neraugoties uz sarežģīto situāciju, turpina funkcionēt, ik dienu savācot vairāk nekā 90 tonnu piena no gandrīz 100 saimniecībām. «Pienu realizējam Lietuvā un Polijā. Protams, situācija piena nozarē ir smaga visā Eiropā, un cenas ir ļoti zemas, tomēr tur ar mums vismaz norēķinās,» teica U. Krievārs.
Par smago situāciju piena nozarē liecina arī Food Union nepopulārais lēmums samazināt piena iepirkuma cenu. Rīgas piena kombināta (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs Neatkarīgajai to skaidro ar katastrofāli zemo vājpiena pulvera cenu Eiropā, kas nokritusi pat zem intervences cenas. «Mēs pašlaik iepērkam vairāk piena nekā varam pārstrādāt patērētāju produktos. Pāri palikušo daļu pārstrādājam vājpiena pulverī, tādēļ tā cenu kritums Eiropā ietekmē piena iepirkuma cenu Latvijā. Mēs nevaram turpināt iepirkt pienu par līdzšinējo cenu. Vienlaikus uzņēmums apņemas turpināt iepirkt svaigpienu no saviem zemniekiem līdzšinējā apjomā. Taču jāatzīmē, ka Food Union zemnieki pašlaik ir relatīvi labākā situācijā, jo uzņēmums pirms vairākiem mēnešiem cenu pat paaugstināja un pašlaik uzņēmuma vidējā cena ir būtiski augstāka nekā vidējā cena valstī,» sacīja N. Staņēvičs.
Zemnieki raizējas, ka lielā piena pārstrādes flagmaņa piemēram varētu sekot arī citi piena uzņēmumi un samazināt iepirkuma cenas. A/s Tukuma piens direktors Ints Poškus Neatkarīgajai uzsvēra, ka uzņēmums neplāno samazināt piena iepirkuma cenu. Šobrīd par pienu uzņēmums maksā vidēji 22,7 eirocentus kilogramā, par bioloģisko pienu samaksa, protams, ir augstāka.
UZZIŅAI
Vidējā piena iepirkuma cena, eirocenti/kg
2014. gada janvāris 34,19
2014. gada februāris 34,84
2014. gada marts 35,15
2014. gada aprīlis 34,17
2014. gada maijs 31,75
2014. gada jūnijs 29,59
2014. gada jūlijs 29,32
2014. gada augusts 27,21
2014. gada septembris 23,36
2014. gada oktobris 23,34
2014. gada novembris 23,84
2014. gada decembris 24,25
2015. gada janvāris 22,79
2015. gada februāris 22,06
2015. gada marts 22,36
2015. gada aprīlis 22,74
2015. gada maijs 22,41
VIEDOKĻI
Juris Sprukulis, Kokneses novada z/s Vecsiljāņi saimnieks:
– Neraugoties uz pārmetumiem, uzskatu, ka valdes rīcība nav bijusi nepareiza – tikai lielā mērķa vārdā, lai attīstītu rūpnīcu, mēs pienu vedām zem tirgus cenas, pusgadu esot arī kā vienīgais izejvielas piegādātājs. Trikātas zemnieki apzinājās, lai jaunu uzņēmumu attīstītu, tam nepieciešama šī tauku kārtiņa, un mēs tos veidojām no sava piena un līdzekļiem. Trikātas zemnieku piena nauda tika izmantota rūpnīcas ilgtermiņa mērķiem – siera uzkrājumu veidošanai, eksportam, līdz mūsu spēki izsīka. Pēc esošā SIA Latvijas piens dalībnieku līguma, lēmumi tiek pieņemti ar 75% balsu. Rūpnīcas menedžmenta labās pārvaldības prakse paredzēja mūs, īpašniekus, no lēmumu pieņemšanas turēt pa gabalu, un mēs to, vai un kāda piena cena tiek maksāta Trikātas zemniekiem, vairs ietekmēt nevarējām.
Agris Ludriksons, Mazsalacas novada z/s Kūdras saimnieks:
– Esmu bijis viens no idejas autoriem un iniciatoriem savas piena pārstrādes rūpnīcas izveidošanai, ikviens Trikātas zemnieks tajā ir ieguldījis ne tikai pamatīgus naudas līdzekļus, bet arī visu savu sirdi un dvēseli. Lēmums par pārdošanu ir smags, bet tā šobrīd ir vienīgā izeja, lai norēķinātos ar Trikātas zemniekiem.