Otrā iespēja tikt pie jauniem pasažieru vilcieniem

Valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns vakar apsolīja izsludināt jauno vilcienu iepirkumu tuvāko divu nedēļu laikā.

Ir pienākusi vismaz ceturtā reize kopš 2008. gada, kad Latvijas valsts iestādes sola nomainīt visās nozīmēs cienījamos Rīgas vagonu rūpnīcas (RVR) ražojuma vilcienus ar ne vien pilnīgi jauniem, bet arī pilnīgi citādiem vilcieniem. Labākajā gadījumā tos būvēs tas pats Rīgas uzņēmums, kura modernizācijas centienus apliecina arī nosaukuma pārveidošana no RVR uz citu RVR, kur burtu nozīme ir Rīgas vagonbūves rūpnīca.

Doma par jauniem vilcieniem ieguva materiālu pamatu līdz ar Eiropas Savienības 2007. – 2013. gada plānošanas periodu. Tas bija pirmais pilnais periods, ko Latvijas Republika piedzīvoja ES biedra statusā. ES tad apņēmās uzdāvināt Latvijai jaunus pasažieru vilcienus par vairāk nekā 100 miljoniem eiro. Proti, Latvijai bija šie vilcieni jāpasūta un jādod līdzfinansējums, bet ES apmaksātu 3/4 no pasūtījuma rēķina. Latvija izsludināja vilcienu pasūtījumu, bet tad konkursu izbeidza, atzīstot tehniskas kļūdas pasūtīto vilcienu aprakstā. Tad šķita, ka laika dāvanas pieņemšanai ir vēl atliku likām līdz 2013. gada beigām un vēlāk, jo ES taču ir ar mieru apmaksāt tos katrā plānošanas periodā sāktos darbus, kas pabeigti divus gadus pēc perioda beigām. Tomēr nākamais vilcienu pasūtījums izvērtās nepārskatāmu skandālu un tiesāšanās virknē, kas laikam vēl turpināsies. No vilcienu būves par ES naudu Latvijai nācās atteikties. Kārtējo reizi nomainītā PV valde trešo reizi izsludināja vilcienu iepirkumu, šoreiz tikai par Latvijas naudu, bet izrādījās, ka Latvijai nekādas naudas vilcienu pasūtīšanai nav. Pirms gada PV valde atkal tika nomainīta un par jaunās valdes priekšsēdētāju kļuva Andris Lubāns. Viņa solījums pasūtīt vilcienus ir kā dāvana pašam sev par darbu, ar kuru tagad pilnīgi apmierināta ir Satiksmes ministrija. Tas ir nu jau gadus desmit nepieredzēts fakts.

Lai cik labus vārdus PV tagad adresē valsts uzņēmuma īpašnieka funkcijas pildošais Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, tie tomēr neaizvieto naudu, kuras trūkst pat valsts pasūtīto PV reisu dotēšanai. D. Merirands atzina, ka nāksies meklēt papildu naudu valsts uzņēmuma uzturēšanai, varbūt mazinot konkurenci starp valsts dotētajiem vilcienu un autobusu reisiem. Tieši tas pats, ko D. Merirands teica vakar, Neatkarīgajā u.c. ziņu krātuvēs datēts jau ar 2012. gada septembri. Pamācoši, ka toreiz pie valsts budžeta dotāciju neracionālā izlietojuma novēršanas bija ķēries neviens cits kā Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns. Tātad runāšana darīšanā nepārvēršas, kaut gan arī pasažieru pārvadājumu apjoms neapšaubāmi ir slīdējis uz leju līdz ar valsts iedzīvotāju skaitu.

Grūti pārmest A. Lubānam, ka viņa iecelšana par PV vadītāju pagājušā gada vidū nav apturējusi PV pasažieru skaita kritumu. Pēc PV datiem, pasažieru pārvadājumu skaits ir sarucis no 19,0 miljoniem reižu 2013. gadā līdz 17,5 miljoniem reižu 2014. gadā. Tā gada pirmo pusi PV vadīja pavisam citi cilvēki, ar kuru nomaiņu nepietika, lai braucēji pārsēstos no autobusiem un personiskajiem transporta līdzekļiem uz vilcieniem. Tikai tagad PV nāk klajā ar paziņojumu, ka esot izstrādājis darbības stratēģiju, kuras izpildes kvantitatīvais rādītājs ir 25,7 miljonu pārvadājumu sasniegšana gadā trīs gadu laikā pēc elektrovilcienu ritošā sastāva nomaiņas. Ja jauno vilcienu pasūtījumu patiešām izsludinās šā gada augustā un tas nebeigsies līdzīgi kā iepriekš, jaunie vilcieni varētu parādīties ap 2017. gadu. Tagad iecerēto 30 – 33 vilcienu sastāvu iegūšana izskatās pēc vismaz pāris gadus ilga pasākuma. Diez vai ātrāk par 2023. gadu varēs noteikt jauno vilcienu parādīšanās ietekmi uz sabiedriskā transporta sistēmu.

Ja PV grib tikt pie jauniem vilcieniem, tad patiešām ir jāsteidzas. Proti, jāsteidzas uz bankām, kurām nav kur likt Eiropas Centrālās bankas emitētos eiro. ECB elektroniskā datu bāze rāda, ka eiro zonas centrālās bankas kopš šā gada pavasara atpirkušas no komercbankām valdību un dažu pārnacionālu finanšu iestāžu vērstpapīrus par 198 miljardiem eiro; tai skaitā atpirktas Latvijas valsts parādzīmes 504 miljonu eiro vērtībā. Jūnijā vien Eiropas finanšu tirgos iegāzti 46 miljardi eiro. Tas tiek darīts ar mērķi izraisīt tieši tādu ekonomisko aktivitāti, kāda būs PV pasūtījums. PV nevarētu aizņemties naudu jauniem vilcieniem, ja bankas rēķinātu darījuma riskus parastajā kārtībā, t.i., balstoties uz Latvijas iedzīvotāju skaita sarukumu un šaubām par Latvijas valsts budžeta iespējām. ECB ir speciāli radījusi ārkārtas situāciju, kādā parastie kreditēšanas ierobežojumi nav spēkā. ECB politika ļoti atgādina pieredzēto Padomju Savienībā 1988. – 1990. gadā, bet tas nenozīmē, ka naudas drukāšana tagad novedīs pie identiskām sekām naudas drukāšanai toreiz.

Labākajā gadījumā PV pasūtījuma nauda jālaiž apgrozībā caur tagadējo RVR. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts Neatkarīgajai apgalvoja, ka RVR ir gatavs startēt konkursā, cik nu to iespējams apgalvot pirms konkursa noteikumu uzzināšanas. RVR jau bija pieteikusies uz iepriekšējiem konkursiem. To izjukšana veicināja RVR īpašnieku nomaiņu. Vecie īpašnieki bija uzņēmumu ieķīlājuši Latvijas Krājbankā, kuras vārdā banku nākamajiem īpašniekiem pārdeva bankas likvidators. Firmas.lv datu bāze uzrāda jauno īpašnieku izcelsmi no Krievijas, ja atskaita Rīgas pašvaldības uzņēmējdarbībā ievērojamo personu Aleksandru Brandavu.

G. Kamarūts minēja izteiksmīgus piemērus, kā visās tajās ES valstīs, kur vilcienu būve saglabājusies, pamanās izdarīt tā, lai konkursos uzvarētu vietējie ražotāji. Pagaidām RVR tikusi neliela daļa no jaunajiem vilcieniem neiztērētās naudas par PV veco dīzeļvilcienu modernizāciju. Šo darbu izpilde ievilkusies bīstami tuvu ES noteiktajam 2007. – 2013. gada naudas izlietošanas gala termiņam, pēc kura ES vairs nekompensētu PV pasūtījuma izdevumus. G. Kamarūts sola darbus pabeigt laikā.

No faktiem pie cerībām

Uzņēmuma Pasažieru vilciens pārvadāto cilvēku skaits gadā

2007 27,0

2008 26,4

2009 21,2

2010 20,5

2011 20,2

2012 19,4

2013 19,0*

2014 17,5*

2023 25,7

*Apmaksāto braucienu skaits, neņemot vērā pasažierus, kurus Rīgas pašvaldība uz laiku iemānīja vilcienos uz bezmaksas braucieniem.