Pastāv iespēja, ka pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt nevis šogad rudenī, bet ziemā, šodien žurnālistiem norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Vēl vakar iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma aģentūrai LETA atzina, ka pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad rudenī. Šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni ministrs norādīja, ka pastāv iespēja, ka pirmos patvēruma meklētājus tomēr varētu uzņemt nevis rudenī, bet ziemā.
Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt gan Afganistānas, gan Irākas, gan citu valstu pilsoņi. "Visticamāk, pašlaik augstākais procents, kuri bēgļu statusam kvalificējas, ir Afganistānas, Irākas un Sīrijas iedzīvotāji. Ir arī Āfrikas valstis, taču precīzi pateikt vēl nevar," uzsvēra ministrs.
Kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai neuzņemt, būs zināmi tuvākajā laikā. Iekšlietu ministrs LNT atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus. To viņš apliecināja arī šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu.
Lai arī mūsdienās musulmaņu tautām pastāv daudzsievība, ministrs mierināja, ka patvēruma meklētājs varēs ierasties tikai ar vienu dzīvesbiedri, nevis, piemēram, piecām sievām. "Tas arī nenozīmē, ka pilngadīgie bērni un brālēni tiks ietverti šajā ģimenes apvienošanas jautājumā. Mēs būtu ieinteresēti ģimeņu uzņemšanā. Tāpēc ir darba grupa, kurā patvēruma meklētāju profils tiks precizēts. Ja mēs plānojam bēgļus integrēt, tad šādām personām Latvijā būtu jāstrādā, nevis jādzīvo "uz pabalstiem". Tāpēc ir mērķis uzrunāt darba devējus par to, kādas ir viņu vajadzības," norādīja ministrs.
Šobrīd nav zināms, cik liels valsts budžeta finansējums Latvijai būs jāiegulda patvēruma meklētāju uzņemšanā un valsts iestāžu kapacitātes celšanā. Ministrs informēja, ka ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā 2014.-2020.gadam ir paredzēti aptuveni septiņi miljoni eiro un daļa šīs summas būs paredzēta bēgļu uzņemšanai. Piedevām Latvija no ES saņems 6000 eiro par katru bēgli.
Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Lai arī pirmdien Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē Briselē ministri vienojās par 54 760 bēgļu uzņemšanu un līdz gada beigām būs jāvienojas par vēl 7744 patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijas nostāja nav mainījusies, proti, Latvijas nosauktais bēgļu skaits paliks nemainīgs un nav plānots uzņemamo bēgļu skaitu palielināt.
Kopumā iepriekš pārvietošanas programmā no trešajām valstīm dalībvalstis piedāvāja uzņemt lielāku skaitu bēgļu, nekā tika plānots Eiropas migrācijas programmā, - 22 504 bēgļus, savukārt mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas tika panākta vienošanās par 32 256 bēgļiem. Plānots, ka dalībvalstis turpinās diskusijas par atlikušo 7744 bēgļu uzņemšanu no Itālijas un Grieķijas līdz gada beigām. Lai arī vēl dalībvalstīm līdz gada beigām jāpanāk vienošanās par atlikušo 7744 bēgļu uzņemšanu no Itālijas un Grieķijas, tas netraucē sākt programmas darbību jau šogad un katra valsts pakāpeniski sāks uzņemt bēgļus, iepriekš skaidroja Holma.
Latvija apņēmusies ES pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie - no Grieķijas un Itālijas. Pirmos bēgļus plānots uzņemt no Itālijas, jo Grieķija vēl nav gatava šo procesu sākt, šodien norādīja Kozlovskis.
Lai arī līdz gada beigām Eiropas valstis vēl diskutēs par atlikušo 7744 bēgļu uzņemšanu, Kozlovskis pauda pārliecību, ka Latvijai papildu patvēruma meklētāji nebūs jāuzņem. "250 cilvēki no kompromisa viedokļa ir izdevīgākais variants. Tas nemainīsies. Jebkuras izmaiņas bez Latvijas valdības mandāta es neplānoju vienpersoniski paust," uzsvēra ministrs.
Kozlovskis pēc tikšanās ar Vējoni stāstīja, ka nevienu bēgli piespiedu kārtā uz Latviju pārvietot nevarēs. Tas nozīmē, ka ārzemniekiem vispirms būs jāizsaka vēlme doties uz Latviju, bet Latvijas ekspertiem vajadzēs būt gataviem pētīt mērķus, kādēļ patvēruma meklētājs nolēmis doties uz Latviju.
Jebkurā gadījumā Latvijai būs iespēja noraidīt patvēruma meklētāja pieprasījumu, ja tiks konstatēts risks nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Jau zināms, ka Latvijas eksperti dosies uz bēgļu nometnēm, kas ir trešajās valstīs, savukārt par iekšēji pārvietojamiem bēgļiem Latvijas iestādēm būs divpusējās sarunas ar Itāliju un Grieķiju. "Iekšlietu ministrijas iestāžu kompetence ir skaidra - izvērtēt patvēruma meklētāja pieteikumu un pieņemt lēmumu par patvēruma piešķiršanu vai nepiešķiršanu," norādīja ministrs.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) jau ir parakstījusi rezolūciju, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uzdots izveidot augsta līmeņa starpinstitucionālu darba grupu. Darba grupas uzdevums būs izstrādāt tiesisko un praktisko sistēmu 250 bēgļu uzņemšanai no Itālijas, Grieķijas un trešajām valstīm. Darba grupa izveidos Latvijas apstākļiem vispiemērotāko sistēmu šo personu integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai, veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem.
Paredzēts, ka darba grupā tiks iesaistītas Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrija. Darba grupa varētu tikt izveidota līdz augusta vidum.
Ņemot vērā minēto, uz daudziem jautājumiem par bēgļu praktisko integrāciju atbilžu vēl nav. Darba grupai līdz 30.septembrim jāsagatavo starpziņojums. Tad arī eksperti varētu atbildēt uz vairākiem praktiskiem jautājumiem, šodien uzsvēra iekšlietu ministrs.
Ministrs pēc tikšanās ar Valsts prezidentu arī aktīvi pauda nostāju jautājumā par Ungāriju, kura šobrīd cīnās ar nelegālajiem robežšķērsotājiem. Viņš norādīja, ka sabiedriskajā telpā tiek spekulēts par to, ka Ungārija ir vienīgā dalībvalsts, kura nepiedalās bēgļu uzņemšanas procesā. Līdz 1.jūlijam Ungārijas robežu bija nelegāli šķērsojuši 70 000 cilvēku, no kuriem tikai 20% bija Kosovas albāņi, bet pārējie - Afganistānas, Sīrijas un Irākas iedzīvotāji. Tiek plānots, ka līdz gada beigām šis skaitlis varētu dubultoties, un Kozlovskis prognozēja, ka Ungārija būs nākamā dalībvalsts, kas varētu lūgt starptautisko aizsardzību. "Pārmest Ungārijai, ka viņa nepiedalās šajā procesā, ir nekorekti," uzsvēra ministrs.
Viņš aicināja politiķus un pārējo Latvijas sabiedrību nespekulēt ar bēgļu jautājumu. Latvijai patvēruma meklētāju uzņemšana ir liels izaicinājums, taču nepatiesas informācijas izplatīšana prasa apjomīgu laiku, lai izskaidrotu sabiedrībai objektīvu informāciju. Visobjektīvāko informāciju var iegūt Iekšlietu ministrijā, nevis sociālajos tīklos, nobeigumā uzsvēra Kozlovskis.