Ministru prezidente Laimdota Straujuma vakar parakstīja rīkojumu izveidot «augsta līmeņa starpinstitucionālu darba grupu bēgļu jautājuma risināšanai».
Latvijas pārvaldes hierarhijā «augsta līmeņa darba grupa» ir tāda, kuras locekļi nav zemāki par ministrijas valsts sekretāra vietniekiem. Ja vietnieku līmenis tiks pieļauts, tad ministriem un viņus darbam valdībā pilnvarojošajām partijām radīsies plašas manevra iespējas. Katrā ministrijā no valsts sekretāra vietniekiem var atlasīt vai nu darītājus, vai augsti kvalificētus darīšanas imitatorus. Valsts aparātā tādu cilvēku pakalpojumi ļoti bieži tiek izmantoti, lai ministriem un partijām nebūtu atklāti jāuzstājas pret Ministru prezidentu un koalīciju, bet lai lēmumi un uzdevumi tik un tā netiktu izpildīti. Konkrētajā gadījumā no darba grupas tiek prasīts izlemt, kāda ir Latvijas apstākļiem vispiemērotākā sistēma valstī bēgļu statusā uzņemto personu integrācijai, kas nozīmē, ka viņiem būs jādod pagaidu dzīvesvietas, jāpiedāvā darbs, jānodrošina medicīnas pakalpojumi. Sevi jau ir pietiekami uzskatāmi parādījuši cilvēki un grupas, kas uzskata, ka neko tādu Latvijā nedrīkst pieļaut. Atbildība par darba grupas izveidošanu uzlikta Valsts kancelejai. Tajā jābūt pārstāvētām Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības un Vides un reģionālās attīstības ministrijām. Darba grupa jāizveido līdz augusta vidum.
Darītāju pozīcijās šobrīd ir demonstratīvi nostājies iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Vakar viņš atreferēja Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru pirmdien panākto vienošanos par 54 760 bēgļu sadalīšanu pa ES dalībvalstīm. Latvijai no viņiem pienāktos it kā 250 cilvēku, kas izskatās neticami maz attiecībā jau pret 54,7 tūkstošiem cilvēku, nemaz nerunājot par miljoniem cilvēku, kas pametuši savas iepriekšējās mājvietas nevis vispār pasaulē, bet Eiropai piegulošos reģionos.
Ticamāk, ka pirmās bēgļu porcijas uzdevums Latvijā ir būt par pamatu viņu uzņemšanas infrastruktūras izveidošanai un – galvenais – bēgļu pieplūdumā tieši ieinteresētu cilvēku savākšanai. R. Kozlovska preses pārstāve Daiga Holma vakar Neatkarīgajai apstiprināja, ka nekur neesot pazudis ES solījums piešķirt valstij par katru uzņemtu bēgli sešus tūkstošus eiro. Par tiem tagad cenšas nerunāt, lai priekšlaikus neapsolītu tos cilvēkiem un iestādēm, līdz kurām nekāda nauda nenonāks.
Tagadējais bēgļu skaits Latvijai atbilst 250 x 6000 = 1 500 000 eiro, bet bēgļu aprūpes budžetu būs viegli daudzkāršot uz ES palīdzības fondu rēķina. Līdz šim ir iztērēts ļoti maz no kopā 4,5 miljardiem eiro, cik ES apsolījusi Latvijai 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tiklīdz Latvijā parādīsies pirmais ES jaunajiem nosacījumiem atbilstošais bēglis, simtiem sabiedrisko organizāciju sāks sacerēt tūkstošiem projektu viņa integrācijai. Šie skaitļi nav grābti no gaisa, bet no atskaitēm par 2007.–2013. gada plānošanas perioda naudas apgūšanu atbilstoši toreizējā ES perioda prasībām. Periodu un prasību nomaiņa nelikvidē organizācijas, kas iemanījušās dzīvot no ES projektu naudas.
Par svarīgu spiediena grupu bēgļu uzņemšanai varētu kļūt arī pašvaldības. D. Holma atklāja, ka tās jau sākušas interesēties Iekšlietu ministrijā, kad varēs saņemt bēgļus izmitināšanai ēkās, kurās esošās skolas, bērnudārzi u. tml. iestādes tikušas vai drīzumā tiks slēgtas. Līdz ar pašvaldību iesaistīšanos atkrīt jautājums par ES fondu apguves līdzfinansējumu. Latvijā netrūkst pašvaldību, kurās bēgļu apmešanās iestāde būtu otrais labākais darba devējs uzreiz pēc novada domes.
Darba grupas pienākums būs noteikt tādu bēgļu integrācijas kārtību, kas padarītu bēgļus derīgus nodarbināšanai Latvijā. Latvijas bērnunamu un vispār sociālās aprūpes un palīdzības iestāžu darba rezultāti brīdina, ka tā drīzāk nenotiks, nekā notiks. Rietumeiropas pieredze rāda pretējus piemērus bēgļu iesaistīšanai darbā. Jebkurš Frankfurtes milzīgajā lidostā pabijis cilvēks var apliecināt, ka vismaz 2/3 no pasažieru un lidmašīnu apkalpošanas personāla tur nav eiropieši. Šāds skats neatceļ daudzus citus piemērus, kuros bēgļu integrācija cietusi neveiksmi.