Eiropas sliežu platuma "Rail Baltica" projektā papildu nekādas pieturvietas, izņemot Rīgas Centrālo stacija un lidostu, Latvijas puse ierādīt reģionos nevarēs, taču perspektīvā vilcieni varētu kursēt uz Salacgrīvu un Bausku, intervijā aģentūrai LETA norāda "Rail Baltica" projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" - valdes loceklis Edvīns Bērziņš.
Kopuzņēmuma pārstāvis norāda, ka katra valsts var paredzēt pieturvietas apdzīvotās vietās, kur pa jaunuzbūvētām sliedēm var iet nacionālā līmeņa transports. "Tas neizmaksā tik dārgi. Te ir perspektīva gan Salacgrīvai, gan Bauskai," uzsver Bērziņš.
Uz jautājumu, vai ir sarunas ar "Pasažieru vilcienu" (PV), kā šos braucienus varētu nodrošināt, un vai, plānojot jaunu vilcienu pirkšanu, nevajadzētu tos piemērot jaunai trasei, "RB Rail" valdes loceklis skaidro, ka šajā gadījumā "sliežu platums ir ierobežojošais".
"Jaunie vilcieni, kas ies pa pašreizējām - 1520 milimetru - sliedēm, ir vajadzīgi šodien, kamēr tie, kas brauks pa jaunajām, būs nepieciešami krietni vēlāk. Patlaban šīs abas lietas nebūtu salāgojamas kopā," secina Bērziņš. Trasi plānots pabeigt 2025.gadā.
Kā ziņots, 10.jūlijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), tostarp arī "Rail Baltica" projektam.
Latvijā šī gada 15.martā noslēdzās "Rail Baltica" projekta sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar "Rail Baltica" projektu. "Rail Baltica" trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas, Olaines un Mārupes novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Patlaban tiek pētīti divi iespējamie trašu varianti. Projekts paredz dzelzceļa izbūvi līdz lidostai un multimodāla loģistikas centra izveidi Salaspilī.
Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu veic pilnsabiedrība "RB Latvija". Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās. Septembrī un oktobrī plānots sabiedrībai parādīt lokālplānojumu projektus un tos apspriest tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas varētu izmaksāt 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums EK, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.