Mellenes šogad mazas, bet saldas

Pieprasījums pēc mellenēm ir liels, un cilvēki izdomā arvien jaunus veidus, kā ogas izmantot dažādu produktu ražošanā. Kāds tradicionāli vāra ievārījumus, cits sasaldē un glabā ziemai, savukārt vēl kāds nolēmis no mellenēm brūvēt vīnu © F64

«Melleņu raža šogad ir laba. Salnas īpaši nav bijušas, savukārt mitrums bijis pietiekams, līdz ar to melleņu ir daudz, sevišķi Vidzemē. Salīdzinot ar citiem gadiem, ogas varētu būt nedaudz saldākas, jo laiks nav bijis ļoti saulains,» Neatkarīgajai apliecināja Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers.

Internetā var atrast desmitiem piedāvājumu melleņu pirkšanai un pārdošanai. Ieinteresēti ir ne tikai vairumtirgotāji, bet arī privātas personas. Cena svārstās no 1,50 eiro kilogramā līdz gandrīz 3 eiro. Lielie uzņēmumi gan sadarbojoties ar konkrētiem piegādātājiem, ar kuriem jau iepriekš bijuši darījumi. Pure food iepirkumu daļas vadītājs Dzintars Pūkainis norādīja, ka šogad melleņu raža esot labāka nekā citreiz. «Ogu ir vairāk, un raža izskatās tīri laba.» Viņš gan nevarēja komentēt, cik tā varētu būt liela, salīdzinot ar citiem gadiem, jo mellenes iepērkot tikai tik daudz, cik atļaujot līdzekļi, nevis cik piedāvā.

Arī uzņēmuma Rūķīšu tēja īpašnieks Raimonds Lignickis uzticas tikai «pārbaudītiem ogu lasītājiem, kuri garantē konkrētu melleņu ražu». Viņi katru sezonu iepērk pāris tonnu ogu, lai varētu tās sasaldēt un ražot sīrupus, ievārījumus, sulas un tējas arī ziemā no svaigām ogām. Interesants produkts ir melleņu tēja, ko piedāvā gan kā svaigu uzlējumu, gan tējas masiņā. Ogas, kas paliek pāri, saimnieki paši apēdot, jo «vasarā jāēd Latvijas labumi».

Savukārt Durbes velšu saimniece Evija Kopštāle sacīja, ka izmantot mellenes ražošanā esot pārāk dārgi. «Pārsvarā man tās piedāvā iegādāties pa 2,50 eiro kilogramā, bet tas nav izdevīgi. Gala produkts sanāk diezgan padārgs, jo mēs liekam tikai ogas un cukuru, nevis, kā citi dara, tikai 30% ogas un pārējo visu ko citu.» Saimniece uzskata, ka cilvēki nav gatavi maksāt augsto cenu par melleņu produktiem.

Interesantu veidu melleņu izmantošanai atklājis Dzintars Galejs no zemnieku saimniecības Jaunstāmeri, kas atrodas Jaungulbenē. Saimnieks šogad nolēmis no ogām brūvēt mājas vīnu. Līdz šim saimniecībā vīns darīts no dažādām citām ogām, kā arī rabarberiem, taču pēc klientu pieprasījuma vīndaris šogad liks lietā arī mellenes. Vīna darīšanā netiekot izmantots raugs, līdz ar to «process ir pavisam dabisks», norādīja saimnieks. No uzpircējiem saimnieks mellenes esot iegādājies par 1,20 eiro un uzskata, ka tā «ir laba cena, jo tirgū ir vēl dārgāk». Jaungulbenē esot pazīstami cilvēki, kas dodas uz mežu un pēc tam ogas pārdod saimniekam. Dz. Galejs mājas vīnu brūvē jau vairākus gadus un uzskata, ka melleņu vīnu varētu iecienīt daudzi pircēji.

«Mellenes šogad ir mazākas, taču pēc garšas tikpat labas kā citus gadus,» Rīgas Centrāltirgū pastāstīja ogu pārdevējs Emīls. Jaunietis no Mazirbes apgalvoja, ka pircēji rūpīgi izsverot, kur ogas pārdod vislētāk, un tikai tad veic pirkumu. «Vidēji mellenes šeit pārdod no 2 līdz 4 eiro kilogramā,» sacīja Emīls. Mežos ogu esot daudz, un, lai arī daudzi dodas tās lasīt, vēl ir pietiekams skaits vietu, kur tās ir vairumā. Jaunietis dalījās novērojumos, ka par lētāku cenu – līdz 2 eiro, ogas Centrāltirgū pārdod «cilvēki, kas tirgū atrodas nostāk no citiem un ogas tirgo rīta pusē».

Dārza melleņu saimniece un pārdevēja Ludmila pastāsta, ka „cilvēki pieprasa dārza mellenes tāpat kā meža ogas, neraugoties uz augsto cenu. Ņem pa diviem, trim kilogramiem uzreiz.» Centrāltirgū tās iespējams iegādāties par aptuveni 8 eiro kilogramā.

Mellenēs, kā zināms, ir dažādas vērtīgas uzturvielas, tādēļ arī Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Neimane katru vasaru braucot uz Valmieru, lai vairumā iepirktu dārza mellenes. «Vasarā Latvijā nav jāpērk nekas no ārzemēm, jo mums pašiem ir desmitiem ogu, kas ir ļoti veselīgas,» paskaidroja L. Neimane. Saldēšana esot vislabākais veids, kā ogas saglabāt un lietot visu gadu, jo šajā procesā tās nezaudējot savas labās īpašības. «Otrajā vietā ir ogu kaltēšana, savukārt trešajā – ievārījumi,» uzsvēra speciāliste.