Finansēšanas vietne neuzņemas atbildību par ieguldījumiem

Pasaulē populārajām kolektīvās finansēšanas vietnēm Kickstarter un Indiegogo radies arī līdzinieks Latvijā – Projektu banka, kas palīdz piesaistīt investorus Latvijā tapušām idejām. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) gan brīdina, ka šāds rūpals Latvijā nav reglamentēts un līdz ar to neapmierinātajiem investoriem var rasties problēmas ar līdzekļu atgūšanu.

Latvijas iedzīvotāji par kolektīvās finansēšanas vietnēm vairāk uzzināja, pateicoties Latvijas uzņēmuma Helico Aerospace Industries veiksmīgajam startam Kickstarter, kur tam izdevās piesaistīt divus miljonus ASV dolāru. Uzņēmums tagad sola, ka pirmie saražotie airDog investoriem tiks izsūtīti 31. augustā. Prezentējot savu ideju Kickstarter, pagājušā gada pavasarī gan tika solīts, ka tie tiks piegādāti jau pērn novembrī.

Veiksmīgie un ne tik ļoti

Ja Kickstarter vietnē summas projektu atbalstam mēdz apgrozīties miljonos ASV dolāru, tad Latvijas vietnē Projektu banka lielākais savāktais finansējums līdz šim ir bijis 736 eiro. To ieguvis projekts, kas atbalsta Hardijam Lediņam veltītu Sinfonietta Rīga koncertu Kuncendorfs un Osendovskis. Tā gan ir tikai viena ceturtā daļa no nepieciešamās summas, taču projekts vēl nav noslēdzies. Kopš aprīļa, kad vietne sāka darboties, veiksmīgi ir noslēgušies divi – Deju uzvedums Imanta Ziedoņa ķiršu dārzam un festivāls Vides deja 2015. Šie projekti savākuši noteikto naudas summu, savukārt Čiekurkalna bērnu pilsētiņas projekts, datorspēle Lāčplēsis un Signes Meirānes kulinārā mantojuma projekts neguva investoru atsaucību.

«Latvijas gadījumā kolektīvais ieguldījums ir noderīgs instruments vietējo resursu koncentrēšanai, lai īstenotu radošas iniciatīvas lokāla mēroga vajadzībām. Igaunijas piemērs pierāda, ka šādas platformas veiksmīgi strādā un spēj ieņemt nozīmīgu lomu sabiedrības līdzdalības organizēšanā un projektu finansēšanā,» Neatkarīgajai norādīja Projektu bankas vadītājs Māris Cīrulis.

Ieguldītāji – diezgan neaizsargāti

Ja projekts izgāžas un naudu plānotajā apjomā nesavāc, tad projekta iesniedzējs naudu nesaņem. Iemaksātā nauda atgriežas katra ieguldītāja Projektu bankas virtuālajā kontā, no kura to var pārskaitīt citam projektam vai arī pilnībā izņemt, tiesa, rēķinoties ar iespējamu transakcijas maksu. Projekta iesniedzējs līdzekļus saņem tikai tad, ja projekts ir veiksmīgi noslēdzies. Tad investoram atliek vien gaidīt realizēto projektu, labumus, ja tādi ir apsolīti, un cerēt uz investīciju saņēmēja godaprātu, jo Projektu bankas noteikumos skaidri uzrakstīts, ka tā «neuzņemas atbildību par projekta labumiem, to kvalitāti vai par to piegādes jautājumiem. Labumu piegāde un nodošana ir tikai divpusējas attiecības starp projekta autoru un ieguldītāju. Ieguldījumi projektos nav atgūstami, ja projekts ir noslēdzies un sasniedzis savu mērķi. Ja autors līdzekļus neizmanto tiem mērķiem, kādiem tie tika ieguldīti, Projektu banka apņemas risināt to atgūšanas procesu, bet negarantē līdzekļu atgūšanu».

M. Cīrulis atzina, ka kolektīvās finansēšanas ideja balstīta savstarpējā uzticībā un katram pašam ir jāizvērtē, vai un cik lielā mērā viņš uzticas projekta iesniedzējam. «Ar projektu pieteicējiem mēs slēdzam finanšu līgumu, saskaņā ar kuru mēs pārbaudām, vai iegūtie līdzekļi tiek izmantoti paredzētajiem mērķiem, bet diemžēl garantēt to, ka šie līdzekļi vienmēr tiks izmantoti paredzētajam mērķim, nevaram,» skaidroja M. Cīrulis.

Arī PTAC ir visai skeptisks par naudas atgūšanas iespējām problēmu gadījumā. «Konkrētajā gadījumā jāskatās noteikumi, ko puses apņemas darīt un kādus pienākumus pildīt. Attiecīgi strīdi arī skatāmi saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem vai – ja nav norādīts vai detalizēts līgums par ieguldīšanu netiek slēgts – vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tajā skaitā par līdzekļu atgūšanu. Spēkā esošais regulējums paredz, ka Latvijā investīcijas ir tiesīgi piesaistīt tādi tirgus dalībnieki, kuri ir saņēmuši FKTK licenci, tas ir, kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki un krājaizdevu sabiedrības. Ja konkrētais portāls neietilpst minētajā grupā, tad ieguldītāji pēc būtības nav aizsargāti ne ar vienu no valstī pieejamām aizsardzības shēmām, kas pieejamas FKTK licencēto pakalpojumu sniedzēju klientiem kā, piemēram, noguldījumu garantiju shēma kredītiestāžu noguldījumu gadījumā vai ieguldītāju aizsardzības shēma ieguldījumu pakalpojumu saņemšanas gadījumā. Tādējādi, tā kā šādas platformas pašlaik Latvijā netiek atsevišķi reglamentētas, līdz ar to arī ieguldītāju aizsardzība ir iespējama tikai tik, cik to paredz savstarpēji noslēgtais līgums un vispārējie Civillikuma noteikumi,» Neatkarīgajai uzsvēra PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde.

Pagaidām bez komisijas maksas

Projektiem, kuri cer savākt finansējumu ar Projektu bankas starpniecību, pagaidām nekāda komisijas maksa vietnes uzturētājam nav jāmaksā. Gadījumos, kad projekts veiksmīgi noslēdzies, projekta īstenotājam lūgts ziedojums. M. Cīrulis stāstīja, ka šobrīd vietnes darbību nodrošina Sabiedrības integrācijas fonda projekts un Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansējums. Tas ļauj Projektu bankai darboties vismaz līdz šā gada beigām. M. Cīrulis gan pieļauj, ka ar laiku varētu tikt prasīta arī komisijas maksa par veiksmīgi noslēgtiem projektiem, kā to dara citas kolektīvās finansēšanas vietnes.