Veselības ministrija iesniegusi Ministru kabinetā dokumentus, lai atzītu par spēku zaudējušu 2013. gada valdības apstiprināto koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli. Šī koncepcija paredzēja Latvijā ieviest obligātu veselības apdrošināšanu.
Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders kā formālu iemeslu šīs koncepcijas atsaukšanai min faktu, ka koncepcijas projekta mērķim izstrādātais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts netika iekļauts to likumprojektu sarakstā, kuru izskatīšana būtu turpināma pašreizējā Saeimā. «Ņemot vērā, ka koncepcijā iekļautie risinājumi ietverti likumu projektos, kurus nevirzīja izskatīšanai Saeimā, kā arī valdības rīcības plānā nav iekļauts uzdevums ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, piedāvājam koncepcijas projektu par veselības aprūpes finansēšanas modeli atzīt par spēku zaudējušu, jo tas nav realizējams,» norāda Veselības ministrijas pārstāvis.
Saskaņā ar koncepciju par obligātu veselības apdrošināšanu Veselības ministrija izstrādāja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas paredzēja veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu nomaksu un iespēju brīvprātīgi apdrošināties. Likumprojektā arī bija iekļauta informācija par turpmāku veselības aprūpes finansēšanu, paredzot, ka finansējums pieaug pakāpeniski. Saskaņā ar toreizējo plānu veselības aprūpes budžetam ikgadu bija jāpieaug par 0,25 procenta punktiem un, ja likums būtu pieņemts, politiķiem jau šogad atbilstoši tam veselības budžetam būtu jānodrošina 3,5 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP). Sasniegt 4,5 procentus no IKP plāns paredzēja 2020. gadā.
Veselības apdrošināšanas koncepciju izstrādāja jau 2012. gadā, un tā gada 16. augustā to iesniedza izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē, taču tikai 2013. gada janvārī to apstiprināja Ministru kabineta komiteja. 2013. gada martā koncepciju apstiprināja veselības nozares Stratēģiskā padome. 2014. gadā Saeimā jau ir nonācis Veselības aprūpes finansēšanas likums un to sāk skatīt Saeimas Budžeta un finanšu komisija, kas jau pirmajā sēde saskaras ar lielām problēmām – par likumprojektu ir saņemti tik pretrunīgi viedokļi un tik daudz priekšlikumu, ka tos ierastajā kārtībā nav iespējams izskatīt. Saeima izveido speciālu darba grupu, kas līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām likumprojektu nepaspēj izskatīt.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs lēmumu par koncepcijas atsaukšanu pamato ar starptautisko ekspertu atzinumu, kas slēpts no sabiedrības. «Pasaules Veselības organizācija neieteica Latvijai šādu modeli ieviest tāpēc, ka situācijā, kad valsts atvēlē veselības aprūpei tikai trīs procentus no iekšzemes kopprodukta un likumā ir aizsargātas vairākas pacientu grupas, kurām valsts garantē pilnīgi visu veselības aprūpi, šāds modelis ir nedzīvotspējīgs. Šāds modelis būtu dzīvotspējīgs, ja valsts atvēlētu veselības aprūpei ap pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta,» Latvijas Radio sacīja ministrs.
Savukārt bijusī veselības ministre Ingrīda Circene, kas ilgus gadus cīnījās par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, šādu Veselības ministrijas lēmumu uzskata par kļūdu un domā, ka valdība galu galā atgriezīsies pie veselības apdrošināšanas. Viņa norāda, ka likumprojekts paredzēja veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu un caurspīdīgu, skaidru finansējumu, no kā ieguvēji būtu gan pacienti, gan ārsti.