Minimālās algas kāpums ietekmēs ceturto daļu strādājošo

Ilze Šteinfelde schedule20.jūl 2015

Par minimālās algas pieaugumu priecātos gan 187 tūkstoši strādājošo Latvijā, kuru alga šobrīd nepārsniedz 360 eiro mēnesī, gan arī amatpersonas un ierēdņi, kuru atalgojumu rēķina kā minimālās algas un noteikta koeficienta reizinājumu. Savukārt ekonomisti norāda, ka būtiska minimālās algas palielināšana varētu izputināt uzņēmējus ārpus Rīgas.

Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta minimālās darba algas palielināšanu par 15 eiro, tas ir, no pašreizējiem 360 eiro līdz 375 eiro 2016. gadā, bet Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka minimālo algu nākamgad vajadzētu palielināt tikai par septiņiem eiro vai nepalielināt nemaz. Savukārt Vienotība gatavojas piedāvāt minimālās algas paaugstināšanu uzreiz par 40 eiro, lai tā sasniegtu 400 eiro mēnesī.

Šīs izmaiņas skartu vismaz ceturto daļu strādājošo Latvijā, jo tieši tik daudz saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo jaunāko informāciju saņem minimālo vai pat zemāku mēnešalgu. Turklāt, lai gan šogad vidējā darba samaksa ir pieaugusi, vienlaikus palielinājies arī mazo algu saņēmēju skaits. Salīdzinot ar pērno martu, minimālās algas saņēmēju skaits šā gada martā ir pieaudzis par aptuveni 3000.

EM norāda, ka minimālās mēneša darba algas pieaugums tiešā veidā palielinātu mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas pēdējos gados balsta ekonomikas izaugsmi. Tāpat minimālās algas celšana veicinātu algu tuvināšanos Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai. Pašlaik Latvijā ir sestā zemākā minimālā alga starp 22 ES valstīm, kurās tā ir noteikta, un tā pieckārtīgi atpaliek no Luksemburgā maksātās minimālās algas.

Tajā pašā laikā EM arī atzīst, ka minimālās mēneša darba algas celšana var radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmēju konkurētspēju. Algas celšana palielinātu uzņēmēju darbaspēka izmaksas un vēlmi izvairīties no nodokļu nomaksas, samazinot darba ņēmēju nostrādātās darba stundas.

Minimālā alga šogad tika palielināta visās trijās Baltijas valstīs. Latvijā no 320 eiro pērn tā pieaugusi līdz 360 eiro šogad, Lietuvā no 290 eiro līdz 300 eiro, savukārt Igaunijā minimālā alga mēnesī tika palielināta no 355 eiro uz 390 eiro. Līdz ar to Lietuvā ir patlaban piektā zemākā minimālā alga, Latvijā – sestā, bet Igaunijā – devītā mazākā minimālā alga ES.

Par knapo algu paaugstināšanu šobrīd spriež ne tikai Latvijā. Iespējams, Igaunijā nākamgad minimālā alga pieaugs tik daudz, lai tā būtu vismaz 45% no vidējās algas valstī. Patlaban tā sasniedz 38% no vidējās algas Igaunijā. Igaunijā šobrīd ir arī augstākais neapliekamais minimums Baltijā – 154 eiro, ko nākamgad varētu paaugstināt līdz 205 eiro.

Viedokļi

Gints Belēvičs, Nordea bankas ekonomikas eksperts:

– Pēdējos divos gados minimālā alga pieaugusi ļoti strauji, tāpēc šobrīd vēlamākais scenārijs būtu nedaudz samazināt minimālās algas palielināšanas tempus. Tautsaimniecības izaugsmes temps Latvijā ir samazinājies, savukārt vidējais algu līmenis valstī ir būtiski kāpis, kas rada draudus Latvijas uzņēmumu konkurētspējai. Ņemot vērā, ka Latvijā joprojām apmēram trešdaļai iedzīvotāju darba alga ir vienāda vai zemāka par minimālo algu valstī, jebkura minimālās algas palielināšana atstāj pietiekami būtisku negatīvu iespaidu uz uzņēmējiem, it sevišķi reģionos.

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore:

– Par minimālās algas paaugstināšanu diskutējām Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē jūnija vidū. LDDK aicināja šo jautājumu skatīt kopsakarībā ar kopējo tautsaimniecības attīstību. Īpaši minimālās algas paaugstinājums jāizvērtē reģionu griezumā. Ja Rīgā tā varētu nebūt kritiska problēma, bet daudzviet reģionos tas var būt izšķiroši vietējai uzņēmējdarbības aktivitātei un darba tirgum. LDDK arī īpaši uzsver nepieciešamību minimālās algas apjomu skatīt kontekstā ar Publiskā iepirkuma likumu, jo pērn, kad pēdējoreiz tika paaugstināts minimālās algas apmērs, tika identificēta problēma, ka virknē nozaru (piemēram, telpu uzkopšanas jomā) ir noslēgti ilgtermiņa līgumi ar valsts un pašvaldību institūcijām, taču līguma summa minimālās algas kāpuma dēļ netiek palielināta. Jāizvērtē arī minimālās algas paaugstināšanas ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo arī daļa publiskajā sektorā nodarbināto (13,4%) saņem minimālo atalgojumu un, to paaugstinot, pieaugtu arī budžeta izdevumi.

Daudz tiešāka ietekme uz ienākumu nevienlīdzību ir neapliekamajam minimumam, tāpēc tā paaugstināšana (bet ne diferencēšana!) ir prioritāra.

Zanda Šmate, Statoil Fuel & Retail biznesa atbalsta direktore:

– Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes rādītājus, tostarp darbaspēka produktivitātes pieaugumu, vidējās algas pieaugumu, neliels minimālās algas palielinājums šobrīd varētu būt pamatots. Taču ir svarīgi to skatīt kopā ar citiem atvieglojumiem – iedzīvotāju ienākuma nodokli, neapliekamo minimumu un atvieglojumiem par apgādībā esošu personu. Ja visi šie faktori tiek rūpīgi izvērtēti un sabalansēti, neliels minimālās algas palielinājums būtu akceptējams. Statoil Fuel & Retail Latvia gadījumā minimālās algas paaugstināšanas ietekme būtu salīdzinoši neliela, jo uzņēmumā tikai vairāki praktikanti saņem šādu atalgojumu. Kopumā ir būtiski, lai vienošanos par to, cik lielam jābūt minimālās algas palielinājumam, pieņemtu uzņēmēju asociācijas kopā ar ministrijām un arodbiedrībām. Tikai tāds lēmums, par kuru būs vienojušās visas puses, būs efektīvākais valstij kopumā.

Zane Udrase, SIA Maxima Latvija komunikācijas speciāliste:

– Maxima Latvija ir viens no lielākajiem darba devējiem valstī un nodarbina aptuveni 8500 darbinieku dažādos amatos. Darbaspēka izmaksas ir vienas no lielākajām uzņēmuma izmaksām, līdz ar to jebkurš no trim minimālās algas palielinājumu variantiem ietekmēs arī Maxima Latvija izmaksas. Vienalga, kurš no šiem variantiem stāsies spēkā, izmaiņas tiks integrētas arī mūsu personāla atalgojumu politikā. Tas, ka atalgojums ik pa laikam tiek mainīts, nav nekas jauns, jo, kā jau lielā uzņēmumā, arī mums darba algas tiek pārskatītas ik pa laikam.

Minimālā alga Eiropas savienībā 2015. gadā, eiro/mēnesī

Bulgārija 194

Rumānija 235

Čehija 335

Ungārija 345

Lietuva 350

Latvija 360

Slovākija 380

Igaunija 390

Horvātija 400

Polija 410

Portugāle 589