Elektrība: vieniem lētāk un citiem dārgāk
Valdība šonedēļ pieņēma dokumentu, kura saturs ir tikpat samudžināts kā tā nosaukums: Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā elektroenerģijas iepirkuma un garantētas maksas ietvaros radīto izdevumu publiskajam tirgotājam kompensēšanai.
Dokumenta pieņemšana pamatota ar šokējošu atzinumu, ka Latvijas uzņēmumiem jākonkurē «ar līdzīgiem uzņēmumiem no citām ES dalībvalstīm vai eksporta tirgos trešajās valstīs, kur elektroenerģijas izmaksas var būt līdz pat divām trim reizēm zemākas nekā Latvijā». Valdība nolēmusi samazināt elektrības izmaksas nelielam daudzumam lielāko Latvijas uzņēmumu, kas draud ar elektrības cenas celšanu visiem pārējiem uzņēmumiem, iestādēm un mājsaimniecībām. Pārdalāmās summas apjoms tiek rēķināts pieaugošā apjomā no 12 līdz 22 miljoniem eiro gadā, kas atbilstu 6 līdz 12 eiro uz katru Latvijā palikušo cilvēku. Šie skaitļi ir ļoti aptuveni, jo maksas pārdale nesākies šogad, bet turpmākajos gados iespējamas daudzas pārgrozības.
Maksas pārdale nav Latvijas izgudrojums. Eiropā tā tiek plaši lietota, bet tieši tāpēc Eiropas Savienības pārvaldes iestādes cenšas to kontrolēt. Cenu atlaides ir jāsaskaņo Briselē, kas Latvijai aizņems vēl daudz laika.
Lietas būtība Latvijas gadījumā ir valstij parādā esošā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs uzturēšana pie dzīvības, taču Latvija to nedrīkst atzīt. Valdības lēmums par maksas atlaides piešķiršanu ir izteikts dokumentā, kura pielikumā uzskaitītais atbalstāmo rūpniecības nozaru saraksts ietver arī pozīciju «slotu un suku ražošana». Pēc tam seko ierobežojumi, lai neviens slotu ražotājs Latvijā atbalsta saņemšanai nekvalificētos. Piestrādāts, lai atlaides nevarētu iegūt vairāki uzņēmumi ar apvienotu elektrības iepirkumu.
Sākotnēji atlaides bija paredzētas tikai uzņēmumiem ar elektroenerģijas gada patēriņu virs 30 miljoniem gigavatstundu gadā. Tad atlaides tiktu vien liepājniekiem, taču par sevi atgādināt prata arī valmierieši, t. i., Valmieras stikla šķiedra. Pēc sliekšņa pazemināšanas līdz desmit miljoniem gigavatstundu tam pāri varētu tikt 50–60 uzņēmumu, taču situācija ir ļoti neskaidra. Lēmuma pamatojumā atzīmēts, ka bez maksas atlaides «var turpināties tendence sarukt apstrādes rūpniecības daļai kopējā elektroenerģijas patēriņā». Ja apstrādes rūpniecība sarūk, tad Latvijā var nepalikt atbalsta saņemšanai atbilstošu uzņēmumu.
KVV Liepājas metalurgs ir apkrauts ar īpaši smagām ekonomiskām, politiskām un tehniskām problēmām, tāpēc elektrības maksas atlaide nav garantija uzņēmuma glābšanai. Valdības dokuments kopumā nerada pārliecību, ka valdība patiešām vēlas ar elektrības rēķinu celšanu elektrības lietotāju vairākumam dzīt no valsts projām vēl vairāk cilvēku un apmaksāt vēl lielākus rēķinus par budžeta iestāžu patērēto elektrību. Varbūt tas ir tikai pieklājības žests uzņēmēju un jo īpaši Latvijas reālo situāciju mazāk zinošo ārzemju investoru virzienā.