Svētki ambicioziem mērķiem, nevis bērniem
Par skolēnu dziesmu un deju svētku pārspīlēto programmu un dalībniekiem nepiemērotajiem apstākļiem satraukumu paudusi Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), aicinot tiesībsargu izvērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildīgo amatpersonu rīcību. Arī no citām pusēm aizvien vairāk izskan pārmetumi, ka svētki pārvērtušies par rīkotāju māksliniecisko ambīciju izrādi, nevis pasākumu pašiem tā dalībniekiem.
Uz IZM nepamatoto vēlmi svētku pasākumam sapulcēt pārlieku lielu dalībnieku skaitu un veidot pārspīlētu programmu ar ļoti lielu dažādu mēģinājumu un koncertu skaitu savā vēstulē tiesībsargam uzmanību vērsis LĀB prezidents Pēteris Apinis. Viņš norāda uz nepiemērotajiem apstākļiem Mežaparka Lielajā estrādē, kas varēja radīt masveida ģībšanu: bērni tur tikuši pārblīvēti. Katram (īpaši bērniem) esot sava komforta zona, un sveša cilvēka atrašanās tajā vismaz 10–20% bērnu rada nopietnu stresu. Ja IZM ierēdnes būtu vēlējušās uzzināt šos riskus, LĀB būtu piedāvājusi speciālistus ar nepieciešamajām zināšanām, arī attiecībā uz iespējamo ķēdes reakciju, uzsver P. Apinis. Ir jāpriecājas, ka šajā gadījumā izdevies izvairīties no ļaunāka scenārija: tas viss varējis beigties ar paniku – mēģinājumu bēgt. «Iedomājieties, kas būtu noticis, ja kaut simts bērnu sāktu panikā no estrādes bēgt,» teic LĀB prezidents.
Viņš arī uzsver, ka spilgts piemērs nesavlaicīgu lēmumu pieņemšanai un mēģinājumam izvairīties no atbildības ir dziesmu svētku gājiena atcelšana, bet pēc tam atļaušana. Ministre Mārīte Seile pilnībā atteikusies no atbildības un vienlaikus no pasākuma organizācijas. Drīzāk rūpēs par bērnu veselību viņa varējusi nepieļaut dziesmu svētku noslēguma koncertu, kur bija visas tās pašas pārslodzes (statiskās slodzes, sablīvētības) problēmas kā ģenerālmēģinājumā, bet nebija ne mazākā iemesla aizliegt svētku gājienu. Iespējams, ka tas vienkārši bija jāpārceļ uz vēlāku laiku.
Savukārt vokālais pedagogs Edgars Kramiņš domā, ka dziesmu svētki, šķiet, vairs neesot domāti dalībniekiem, bet gan organizētājiem. Dalībnieki kļuvuši vien par līdzekli rīkotāju un virsvadītāju ambiciozo mērķu sasniegšanai. Tāpēc arī repertuārs esot tik attālināts no pašu dalībnieku vēlmēm un nesniedz vairs vēsturisko gandarījumu.
Ventspils mērs Aivars Lembergs savā preses konferencē par svētku norisi aicināja rīkotājus nepārvērst pasākumu patēriņa biznesā un dalībniekus par gladiatoriem, aizmirstot, ka tie ir svētki viņiem, nevis mesli mākslinieciskajai pilnībai. Viņš arī norādīja, ka dziesmu svētku organizatori masveidā pārkāpuši likumu IZM vadībā. Ir taču normatīvi skolēniem, cik viņi drīkst nodarboties dienā: 1. līdz 3. klasei tās esot piecas stundas, 4. līdz 5. klasei – sešas, 6. līdz 7. klasei – septiņas, 8. līdz 9. klasei – astoņas. Bet svētkos dziedātājiem bijusi deviņu stundu slodze un dejotājiem daždien pat 13 stundas!
Tikmēr IZM svētku izvērtēšanai ir izveidojusi komisiju 12 cilvēku sastāvā: tās vadītāja ir IZM valsts sekretāres pienākumu izpildītāja Evija Papule, tajā ir Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas, mediķu, Valsts policijas, glābšanas dienesta, bērnu tiesību un citu organizāciju pārstāvji. Viņiem būs jāsagatavo secinājumi par svētku organizāciju, tajā skaitā, dalībnieku slodžu plānošanu, veselības aizsardzību, kā arī iesaistīto pušu un dienestu komunikāciju, kā arī jāsagatavo ierosinājumi nākamajiem svētkiem. «Nākamnedēļ paredzēta pirmā komisijas sēde, kurā būs jāvienojas par konkrētiem uzdevumiem, komisijas darba procesu un principiem, kā arī par pieaicināmiem speciālistiem un ekspertiem,» skaidroja ministres komunikāciju konsultante Ilze Salna. Neoficiāli izskanējušo informāciju, ka ministre svētku rīcības komitejas sēdēs maz redzēta, viņa apstiprināja. Šogad M. Seile pilnībā esot apmeklējusi tikai vienu sēdi (18. februārī), jo bijusi ļoti aizņemta Eiropas prezidentūras pasākumos, taču sekojusi līdzi svētku rīkošanas notikumiem.