Laulību trakums pārņem Latviju
Ārpus Rīgas noteikti precas vairāk, – tādu apstiprinājumu Neatkarīgā guva, interesējoties dzimtsarakstu nodaļās. Piemēram, Saldū kāds pāris vēlējās laulāties svētdienā pulksten 5 no rīta. «Ja cilvēki ir pārliecināti, ka tas bija īstais laiks, es neiebilstu. Lai viņiem izdodas, ļoti jauks pāris,» ar smaidu novēl Saldus novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Silvija Jakševica. Saldū jūlijā kopumā būšot 33 laulības, pa astoņiem pāriem dienā. Daudz.
Bet trakulīgie agrās rīta stundas kāzinieki bijuši no Rīgas. S. Jakševica atzīst, ka šis pāris viņai neizdzēšami paliks atmiņā un nākamgad viņu laulības pirmajā gadadienā viņa abiem piezvanīšot pulksten 5 no rīta. Pagaidām noslēpums, ko teiks laulātāja, varbūt novēlēs «rūgts»? Arī citām laulātājām sirsnīgu un, ko tur slēpt, arī sūrāku stāstu netrūkst, taču visas priecājas, ka laulību kļūst vairāk.
Cēsīs šogad pirmajā pusgadā noslēgtas 73 laulības, kas ir par sešām vairāk nekā pērn tādā paša laika periodā. Pēdējos gados arī šajā Vidzemes pērlē precas vairāk, un šī tendence atbilst Latvijā notiekošajam. Cēsīs priecājas, ka ir daudz ļoti atbildīgu ģimeņu un cilvēki izvēlas skaisti svinēt kopdzīves uzsākšanu, nevis vienkārši tāpat dzīvot kopā. Vairāk laulību notiek dzimtsarakstu nodaļas telpās, bet precoties arī Cēsu pilī un Pils parkā. Tomēr tas ir sarežģītāk un dārgāk.
Nauda nav šķērslis tiem, kuri izlemj apprecēties ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām Rīgā – stundā jāšķiras no 150 eiro. Galvaspilsētas lielākā dzimtsarakstu nodaļa ir Ziemeļu rajonā. Tās vadītāja Inese Bumbiere-Kaže saka: pērn bija tikai piecas ārpus nodaļas telpām reģistrētas laulības, bet šogad jau 15. Viņa lēš, ka šogad Rīgā kāzu bums neplosoties, tāds piedzīvots 2007. gadā. Drīzāk varot runāt par cilvēku vēlmi meklēt laulību reģistrācijai neparastāku vietu. Visiecienītākās esot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa Dauderi, atjaunotā Ziemeļblāzmas kultūras pils un Vecrīgas restorānu terases. Septembrī kāzas notikšot arī Brīvdabas muzejā. Acīmredzot tas ietekmē Rīgas laulību statistiku. Viena ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām rīkota laulību ceremonija laika ziņā ir vienlīdzīga četrām vai piecām nodaļas telpās. Tādējādi gadā sanāk par apmēram 100 laulībām mazāk.
Arī Rēzeknē neizjūt kāzu skaita pieaugumu. Vasarā ierasts, ka kāzu vairāk, bet kopumā – ne. Diemžēl Rēzekne ir viena no Latgales pilsētām, kurā demogrāfiskās situācijas dēļ precēties gribētāju vairāk nekļūst. «Cilvēku valstī ir mazāk, bet laulājas vairāk,» savukārt priecājas S. Jakševica Saldū. Tur šogad laulībā stājušies un iesnieguši pieteikumus kopumā par 20 pāriem vairāk nekā pērn šajā pašā periodā. «Nevaram to izskaidrot,» saka S. Jakševica. Saldus novada pašvaldība šogad mīlētāju dienā 14. februārī uzsaukusi svinīgo ceremoniju, ja ģimenē aug vismaz viens bērns, un apprecējušies 12 pāru. Tā dēvētās izbraukuma laulības nemaz nav lielā cieņā. Vienas jau notikušas Jaunauces pilī, otras vēl būs kādās dzimtas mājās. Apprecēties atbrauc arī no citām valstīm un atkal aizbrauc. Tad gan asara nobirst, neslēpj S. Jakševica.
LAULĪBU UN ŠĶIRŠANĀS STATISTIKA
• No 2011. līdz 2014. gadam ir pieaudzis Latvijā noslēgto laulību skaits: no 10 800 laulībām 2011. gadā līdz 12 500 laulībām 2014. gadā.
• 2015. gada trīs mēnešos reģistrētas 1757 laulības, kas ir par 307 laulībām jeb par 21% vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī.
• Baznīcās 2014. gadā noslēgtas 2210 laulību.
• 2014. gadā noslēgto laulību skaits salīdzinājumā ar 2013. gadu pieaudzis, šķiršanās gadījumu skaits samazinās. 2014. gadā Latvijā kopumā noslēgtas 12 658 laulības (1125 gadījumos ar ārvalstnieku), bet 2013. gadā – 11 639.
• 2014. gadā Latvijā šķirtas 6994 laulības, 2013. gadā – 7031, 2012. gadā – 7311 laulību.
Avots: Centrālās statistikas pārvalde, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments