Spriedumi pedofilu lietās jāskaidro atklātāk
Pedofilu noziegumi sabiedrībā izraisa niknumu, bet īsta sašutuma vētra sāk plosīties, uzzinot, ka pāridarītāji saņēmuši vieglus sodus. Kā Liepājas gadījumā, kad divi netikļi saņēmuši sodu – piespiedu darbu.
Likumsargi nereti pārmet, ka sabiedrība spriež par notikušo, nezinot visus apstākļus. Protams, spriež, jo baidās par saviem bērniem, un, protams, nezina, jo šādas lietas iztiesā slēgtās sēdēs un informācija par lietas apstākļiem vai sensitīvi dati netiek izpausti. Turklāt Latvijā nav publiski pie-ejams tā dēvētais pedofilu saraksts, kā arī Temīdas kalpu komunikācija ar sabiedrību ne vienmēr ir nepārprotama un tieša.
Līdzīga reakcija bija arī pērn, kad parādījās informācija par to, ka prokurore Aivija Kārkliņa pieprasījusi nosacītu sodu kādam vīrietim Tukumā, kurš tika apsūdzēts par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgo (piecus gadus vecu meitenīti). Krimināllikums par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Arī pirms pieciem gadiem prokurore Kārkliņa atsaukusi bargu apsūdzību izbijušam Ventspils augsta ranga policistam. Par vardarbīgas dzimumtieksmes apmierināšanu ar mazgadīgo bija iespējams sodīt arī ar mūža ieslodzījumu. Kā lai Latvijas iedzīvotājos nerastos neizpratne par to, kāpēc aizdomās par pedofiliju tiesa kādam vīrietim piesprieda nosacītu sodu, bet viņš pēc dažiem mēnešiem noziegumu atkārtoja? Šogad jūnijā Jūrmalas iecirkņa kriminālpolicija izplatīja informāciju, ka aizturēts vīrietis, kurš tiek turēts aizdomās par netiklu darbību veikšanu ar 10 gadus vecu meiteni. Policistiem ir aizdomas, ka vīrietis līdzīgas darbības varētu būt veicis ar citiem nepilngadīgajiem, tādēļ aicina atsaukties cietušos. Bet aizturētajam ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis!
Bijušais Valsts policijas priekšnieks, tagad Rīgas Stradiņa universitātes profesors Aldis Lieljuksis skaidro, ka par drošības līdzekli lemj tiesa, izvērtējot vairākus kritērijus, piemēram, vai persona varētu izvairīties no izmeklēšanas, vai traucēs izmeklēšanu. Ja aizdomās turētais tiek turēts apcietinājumā un viņu nepratina, nekonfrontē, tad tiesa pieņemot lēmumu atbrīvot. Aizturēt aizturēšanas pēc? Kopš precedentiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā tagad apcietinājuma termiņu nevar pagarināt, ja nav citu, atšķirīgu argumentu. A. Lieljuksis atgādina statistiku – visbiežāk pedofilijas gadījumi notiek ģimenēs. Ja tādam varmākam, kurš upurus nemedī uz ielas, bet savējo lokā, nosaka tuvošanās aizliegumu, arī tad viņu no apcietinājuma var atbrīvot. Teorētiski varmāka nedrīkst tuvoties upurim. Praktiski cietušais diezin vai jutīsies droši un pasargāts.
Psiholoģijas zinātņu doktors Jānis Caics norāda, ka pedofili savus noziegumus atkārtos, viņiem nepietiks ar vienu bērnu, ar vienu upuri. Viņš uzskata, ka nevar apgalvot – ja nav notikusi izvarošana, tad nepilngadīgajam tā ir mazāka trauma, jo tikai pēc gadiem būs redzams, vai viņa attīstība norit normāli. A. Lieljuksis piekrīt – sekas tiešām nevar prognozēt tiesas zālē, nosakot sodu. Tomēr, komentējot atsevišķus spriedumus, viņš norāda, ka iztiesāšanā tiek izvērtēti daudzi apstākļi un nianses, kas plašākai sabiedrībai, visticamāk, paliks nezināmi.
Kā rīkoties sabiedrībai, lai pasargātu bērnus no dzimumnoziedzniekiem? Pirms pāris gadiem parādījās informācija, ka Igaunijā apvienojušies pedofilu mednieki, kuri sociālajos tīklos ar savām metodēm meklējuši pedofilus. Latvijā gadiem ilgi diskutēts par pedofilu reģistra publiskošanu, bet, šķiet, tuvākajā laikā tas nenotiks. Arguments: pedofiliem ir cilvēktiesības, un Latvijas sabiedrība varot sarīkot linča tiesu. Starp citu, reiz policisti kādas Latvijas pilsētiņas iedzīvotājus brīdināja, ka viens no iedzīvotājiem pie sevis aicinot mazus zēnus. Cilvēki mazu zēnu mīļotāja dzīvesvietai izsita logus. Viņš vērsās tiesā un vinnēja. Policistiem nācās iestiklot logus.
A. Lieljuksis pieļauj, ka dzimumnoziedzniekiem varētu noteikt piespiedu ārstēšanos. Tiklīdz viņi to pārtrauc, – cietumsods. Psihoterapeits Artūrs Utināns ir apmācījis Valsts probācijas dienesta darbiniekus darbam ar šādiem noziedzniekiem un uzskata, ka pašreizējā situācijā psihoterapijas metodes būtu perspektīvākas. Piemēram, ķīmiskā kastrācija (kas ir brīvprātīga) noņem libido, bet pēc dažiem gadiem dzimumnoziedznieki no tās atsakoties blakusparādību dēļ. Lietojot sievišķos hormonus, viņiem lūst kauli, izaug krūtis un zūd dzīves jēga – pārņem apātija. Procentuāli šī metode ir efektīvāka, jo recidīvs konstatēts tikai 3 procentos. Ar psihoterapiju recidīvs ir 15 procentos gadījumu, taču rezultāts stabilāks, jo cilvēks iemācās pareizi domāt, likvidē empātijas deficītu (pedofilam šķiet, ka bērnam viss notiekošais patīk). Ar laiku dzimumnoziedznieks apzinās, ka neprot veidot attiecības ar pieaugušu partneri. «Medikamenti neiemāca veidot attiecības,» uzsver psihoterapeits.