Latvija necieš no "smadzeņu aizplūšanas", liecina žurnāla "The Economist" veiktais pētījums par emigrantu zinātnisko darbību jaunajās mītnes valstīs.
No Latvijas aizbraukušie pētnieki laika posmā no 2007.-2012.gadam ārvalstīs iesnieguši 480 patentus, kas veido 9,6% no visiem patentiem, ko reģistrējušas Latvijā dzimušas personas. Tas ir starp zemākajiem rādītājiem žurnāla "The Economist" apskatīto valstu vidū.
Salīdzinot datus par "World Intellectual Property Organisation" iesniegtajiem patentiem un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datus par valstu iekšzemes kopproduktu, "The Economist" secina, ka nabadzīgas valstis zaudē savus izgudrotājus, kas savus zinātniskos sasniegumus realizē citās valstīs.
"Nabadzīgās valstis bieži vien sūdzas, ka viņi zaudē labākos prātus, un daudzos gadījumos tā ir taisnība. Jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk izgudrotāju dodas prom," norāda žurnāls.
Pētījumā izcelti vjetnamieši - apskatītajā piecu gadu laika posmā 86% no patentiem, kurus pieteikušas Vjetnamā dzimušas personas, iesniegti citās valstīs. Salīdzinoši tikai 8% Norvēģijā dzimušo izgudrotāju dzīvoja ārpus savas dzimtās valsts, iesniedzot patentu.
"The Economist" secina, ka mazās valstis, piemēram, Kipra, Islande un Luksemburga, vairāk eksportē izgudrotājus, kas saistīts ar mazā valstī ierobežotām akadēmiskām un biznesa iespējām.
Savukārt lielās valstis, kā ASV un Ķīna, vairāk piesaista izgudrotājus. Izņēmums ir Indija, no kuras nabadzīgo dzīves apstākļu dēļ aizplūst daudz izgudrotāju.
Pētījumā izcelta Igaunija, kas "izskatās dara kaut ko pa savam. Pārsteidzoši nedaudz tās izgudrotāji dodas uz ārvalstīm, ņemot vērā valsts izmēru un vidējo turību".
Apskatītajā laika posmā Igaunijā dzimušas personas ārvalstīs reģistrējušas 766 patentus, kas veido 15,3% no Igaunijas valstspiederīgo reģistrētiem patentiem.
Savukārt Lietuvā dzimušas personas ārvalstīs pieteikušas 332 patentus, kas veido 33,4% no lietuviešu reģistrētajiem patentiem laika posmā no 2007.-2012.gadam.