Brīdina par ūdensfiltru tirgotāju krāpšanos

Iekārtas, kuras izplatītāji demonstrē un dēvē par ūdens attīrīšanas filtriem, patiesībā ūdeni destilē jeb padara to nedzīvu. To atklājis Ventspils ūdensapgādes uzņēmums Ūdeka, veicot eksperimentu un pārbaudot reklamētos filtrus, raksta db.lv.

«Šādā ūdenī vairs nav nekādu ķīmisko vielu un minerālvielu, kas ir vitāli nepieciešamas cilvēka organismam. Destilēts ūdens negatīvi ietekmē cilvēka vielmaiņu, jo rada dehidrāciju – ūdens zudumu,» stāsta SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Imants Svētiņš. Uzņēmums veicis eksperimentu, kurā piedalījies viens no izplatītājiem – jūrmalnieks Jānis un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Eksperiments sākas ar to, ka Jānis ielej divās glāzēs ūdeni – vienu no krāna un otru – «attīrīto». Ar īpašu ierīci, kas ir līdzīga elektroniskam termometram, tiek noteikts skaitlis, kas, pēc Jāņa vārdiem, nosaka piemaisījumu daudzumu ūdenī – «attīrītajā» ūdenī šis skaitlis ir ap 10, bet krāna ūdenī – vairāk nekā 200 vienības. «Patiesībā šī ierīce nosaka ūdens elektrovadītspēju – destilētā ūdenī nav sāļu un minerālvielu, tāpēc šis skaitlis ir zems. Bet, kā zināms, cilvēka organismam ir nepieciešami gan sāļi, gan minerālvielas,» saka Imants Svētiņš. Tālāk eksperiments turpinās ar īpašu ierīci, kurai ir četri metāla stienīši un kas ir pievienojama elektrībai. Tā tiek saukta par parastu sildierīci un ielikta paralēli abās glāzēs – katrā pa diviem stienīšiem. Ķīmiskas reakcijas rezultātā «attīrītais» ūdens nereaģē, savukārt krāna ūdens kļūst zaļi melns un tajā parādās nogulsnes. Tā Jānis cenšas pierādīt, cik nekvalitatīvs ir krāna ūdens. «Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka katrā pārī viens no šiem stienīšiem ir no dzelzs, bet otrs – no alumīnija. Tātad šī ir parasta elektrolīzes ierīce ar pozitīvo un negatīvo polu.

Elektrolīzes procesā silšanas rezultātā ūdenī esošās vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos jeb ūdens tiek piesātināts ar metāla joniem, bet šādā veidā nav iespējams noteikt ūdens kvalitāti. Krāna ūdens uz elektrolīzi reaģēja tāpēc, ka tajā ir sāļi un minerālvielas. Ja mēs «attīrītajam» ūdenim pievienotu kaut vai parasto pārtikas sāli, arī šis ūdens noreaģētu uz šo ķīmisko procesu. Interesanti, ka eksperimenta laikā zaļi melnās nogulsnes parādījās arī veikalos nopērkamajos minerālūdeņos. Tātad arī tie ir kaitīgi cilvēku veselībai un mēs tos nedrīkstam dzert?,» norāda Ūdeka valdes priekšsēdētājs.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais