Pagājušonedēļ amatu zaudējušajam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājam Aināram Dimantam radušies tikai daži aizstāvji. Tos visus vieno fakts, ka viņi saņēmuši naudu no Sorosa finansētām organizācijām.
Pēc tam, kad Neatkarīgā maija beigās publiskoja Valsts kontroles dokumentus par faktu, ka sabiedrisko mediju valsts satura pasūtījuma saražošanai pagājušajā gadā tikuši neatbilstoši iztērēti vismaz 1,77 miljoni eiro, tautas priekšstāvji sarosījās izmaiņu veikšanai. Vienubrīd atlaišana draudēja visiem NEPLP locekļiem, tomēr Saeima pieņēma Zālamana lēmumu – pagaidām no amata atbrīvot vienīgi padomes priekšsēdētāju A. Dimantu.
Dimanta laikā pieaug Krievijas satura ietekme
Pats NEPLP priekšsēdētājs neko sakarīgu nevarēja paskaidrot ne par to, kur palikuši 1,77 miljoni eiro no valsts naudas, ne arī par savu birokrātiski aroganto darba stilu, kas nav veicinājis Latvijas informatīvās telpas aizsardzību no Krievijas hibrīdkara satura. Tieši pretēji – viņa laikā trijās latviešu saturam izdalītās radiofrekvencēs faktiski jau piecus gadus (pretēji licenču skaidrajiem nosacījumiem) skan retranslētas trīs dažādas Maskavas radiostacijas. Pagājušā gada pavasarī NEPLP šīs frekvences ne vien neatņēma to nepareizajiem lietotājiem, bet pat vēl pagarināja to lietošanu uz desmit gadiem. Beidzamais skandāls – NEPLP nav neko paskaidrojusi par regulārajām lamām un jēlībām, kas skan par valsts naudu finansētajā radio Pieci.lv ēterā. Bet šajā pavasarī kārtējā frekvence atdota jaunam krievvalodīgam radio.
Kopš brīža, kad Saeimas komisija pieņēma lēmumu virzīt A. Dimantu uz atlaišanu, izrādījās, ka viņu atbalsta vienīgi tie, kuri ilgus gadus bijuši saistīti ar starptautiskā finanšu oligarha – savulaik Francijā notiesāta par korupciju – Džordža Sorosa finansētām organizācijām.
Kabatas asociācija un citi stipendiāti
Ar iniciatīvu vērsties pie «EDSO augstās pārstāves mediju brīvības jautājumos un Eiropas Raidorganizāciju apvienības, lūdzot pievērst uzmanību», klajā nāca biedrība, kas sevi dēvē par Latvijas Žurnālistu asociāciju. (Nejaukt ar Latvijas Žurnālistu savienību, kas ir mediju nozares ilggadējā arodbiedrība.) Papētot tās finansējumu, atklājas, ka šī biedrība 2010. gadā saņēmusi apaļus 9000 eiro, bet nākamajā gadā – 9352 eiro no Sorosa Fonda–Latvija (SFL).
RSU Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne nesekmīgi mēģināja pārliecināt Saeimu, ka A. Dimants nav jāatlaiž. Viņa 2010. gadā saņēmusi naudu no biedrības Mediju institūts, kura savukārt to ieguvusi no SFL. Bet Mediju institūta priekšnieks, attiecīgi arī tiešais naudas piešķīrējs A. Rožukalnei, bijis neviens cits kā A. Dimants. Portālam Pietiek.com A. Rožukalne atteikusies atklāt, cik viņa toreiz saņēmusi.
Vēl viena atbalsta paudēja A. Dimantam ir Saeimas deputāte Lolita Čigāne (Vienotība). Pirms iekrišanas par lakatu kontrabandu viņa faktiski visu karjeru bija aizvadījusi tādās SFL finansētās oranizācijās kā Providus (kurā viņa strādājusi par pētnieci) un Delna, kurā L. Čigāne bijusi padomes locekle. Kamēr viņa strādāja Delnā un Providus, šīs abas organizācijas (saskaņā ar SFL gada pārskatiem) no notiesātā oligarha struktūrām kopumā saņēmušas vismaz 14 miljonus dolāru. Vēl papildus tiešā ceļā L. Čigāne kā fiziska persona no SFL 2002. gadā saņēmusi 473 dolārus.
Liela nauda sīkās devās
Vēl vienu nesekmīgu paziņojumu izplatījusi ilggadējā SFL valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte – viņa savulaik ir bijusi viena no centrālajām Dž. Sorosa naudas varas īstenotājām Latvijā. Saskaņā ar SFL (un tā pēcteča – fonda DOTS) mājaslapām, kopš 1992. gada Latvijā ieplūdināti vismaz 65 miljoni eiro, kas izlietoti stipendiātu apmaksai. Desmiti tūkstošu un simti tūkstošu pārsvarā izplūdināti caur tādām biedrībām kā Mediju institūts, Delna un Providus, kamēr mazākas summas izdalītas saņēmējiem tiešā ceļā. A. Dimants kā fiziska persona 2001. gadā, piemēram, saņēmis no SFL 360 dolāru, bet divus gadus vēlāk – 667 dolārus nenorādītiem nolūkiem. Vēlākos gados dalītās naudas vairs netiek atšifrētas pa saņēmējiem, to vietā norādot vispārīgus mērķus – piemēram, 2010. gadā SFL iztērējis 174 892 eiro pavisam 15 dažādiem projektiem «mediju programmā». Cik no šīs «programmu» naudas ticis tieši A. Dimantam, bet cik – viņa tagadējiem aizstāvjiem, varam tikai minēt.