Dziesmu svētki: kas ēdienkartē, un kas uz šķīvja?
Diskusiju degpunktā šajos skolēnu dziesmu svētkos nonākusi arī bērnu ēdināšana, ar ko sākotnēji tika saistīta daudzu bērnu sliktā pašsajūta noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā. Mediķi jau noraidījuši skolēnu iespējamo saindēšanos ar pārtiku, taču aktualitāti nezaudē jautājums – vai bērniem bija pietiekami daudz, ko ēst, lai izturētu svētku slodzi?
«Katru dienu brokastīs un vakariņās mums bija tikai maize, siera gabaliņš, ūdens un gurķis,» Neatkarīgajai stāsta svētku dalībnieki – nekā no tā, kas ierakstīts īpašajā dziesmu svētku ēdienkartē. Kāds skolotājs, kas svētkos bijis kopā ar bērniem visu nedēļu, atzīst, ka maizi ilgi vairs neēdīs un arī ledusskapis pilns ar bērnu neapēsto. Svētku organizatori gan uzsver, ka sausās pakas drīkstēja būt tikai vienu reizi dienā divas dienas Mežaparkā un braucot mājās.
Ēdienkarte laba
Ēdienkarte patiešām bagātīgi izveidota, piemēram, 8. jūlija brokastīs paredzēta auzu pārslu biezputra ar ievārījumu, maize ar sviestu un svaigu gurķi, viena ola, tēja; pusdienās – skābeņu zupa ar olu un skābo krējumu, vārīti kartupeļi ar sīpolu siteni un mērci, svaigi kāpostu–burkānu salāti, dzēriens, rudzu, kviešu maize, savukārt vakariņās – plovs ar cūkgaļu, marinēts gurķis, rudzu, kviešu maize, tēja, smalkmaizīte. Taču pēc svētku dalībnieku stāstītā atklājas pavisam cita aina: lielākā daļa vakariņu un brokastu aizstātas ar sausās pārtikas paku, bet vakariņās nav bijis tāds ēdiens, kādu sagaidījuši dalībnieki, piemēram, kāds puisis sociālajos tīklos ievietojis fotoattēlu, kur ir tikai gurķu–tomātu salāti ar krējumu un divi mazi cīsiņi, bet ne smalkmaizīšu, ne augļu kā ēdienkartē. «Brokastīs un vakariņās mums bija gurķis vai ābols, sula vai ūdens, maize ar desas un siera šķēli, viendien arī musli batoniņš,» atklāj svētku dalībniece Santa (13 gadi) no Rīgas. Viņa atzīst, ka neviens tā īsti sauso maizi nav ēdis, bet nesis mājās. «Varbūt, ja būtu sviests vai kā citādi pagatavota sviestmaize, ēstu,» secina koriste, bet viņa par pašsajūtu nav sūdzējusies, jo varējusi paēst arī mājās. Pusdienās gan vienmēr bijis siltais, kas atvests uz Mežaparka estrādi.
Deju kolektīva Jāņabērni vadītājs Jānis Matisons atzīst, ka par pirmsskolas bērnu ēdienkarti bijis padomāts un mazajiem dalībniekiem bija siltais ēdiens trīs reizes dienā. Mēģinājumi un koncerti bija tā sakārtoti, lai varētu paspēt paēst pusdienas. «Nebija par ko sūdzēties, jo pēc iepriekšējiem svētkiem bija ņemti vērā visi ieteikumi,» saka J. Matisons. Vienīgi problēma ir tā, ka mazie dejotāji un dziedātāji «neēd neko». Ar lielu mānīšanu viņiem jādabū iekšā ēdiens, liec priekšā, ko gribi! Ceturtā daļa bērnu ēd putras, pārējie ne. Pusdienās pieci ēd zupu, pārējie ne. «Es varu teikt, ka ēdiens bija garšīgs un porcijas bērnudārzniekiem pietiekamas,» secina J. Matisons.
Iepirka pašvaldības
Uzņēmumu saraksts, kas nodrošināja ēdināšanu, ir visai garš. Līgumi noslēgti iepirkumu procedūrā, ko izsludinājušas novadu vai pilsētu pašvaldības saviem dziedātājiem un dejotājiem (izpētot Iepirkumu uzraudzības biroja informāciju, Neatkarīgā uzskaitīja vismaz 32 sabiedriskos ēdināšanas uzņēmumus). Rīgā ēdināšanu nodrošināja pat 11 uzņēmumi. Pašvaldībām tika pārskaitīts valsts finansējums bērnu ēdināšanai – katram dalībniekam septiņi eiro dienā (1,3 eiro brokastīm, 2,90 eiro pusdienām un 2,80 eiro vakariņām) un, slēdzot līgumus, tām bija jāņem vērā gan svētku norises grafiki, gan īpašās dalībnieku vajadzības (piemēram, ja bērniem ir celiakija) un par tām jābrīdina ēdinātāji. Arī Rīgas pašvaldība, no kuras bērni dzīvoja mājās, veica iepirkumu un organizēja ēdināšanu Rīgas skolēniem.
Pārkāpumus neatklāj
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa stāsta, ka svētku dalībnieku ēdināšanai organizatori izstrādāja vienotu ēdienkarti. PVD speciālisti deva saskaņojumu. Saskaņotajā ēdienkartē bija iekļautas trīs siltās ēdienreizes dienā. «No drošuma viedokļa izvērtējām arī svētku dalībniekiem paredzētās sausās pārtikas pakas. To, cik bieži siltais ēdiens tiks aizstāts ar pakām, noteica paši kolektīvi, informējot par to ēdinātāju,» saka I. Zepa. PVD pārtikas inspektori novēroja: vairākos gadījumos, kad svētku dalībniekiem bija paredzētas siltās ēdienreizes, tās neilgi pirms ēdienreizes tika nomainītas pret pārtikas pakām.
Līgumu par ēdināšanu katra pašvaldība slēdza lielākoties ar ēdinātāju, kurš apkalpo skolu, kurā pašvaldības dalībnieki tika izmitināti, saka Valsts izglītības satura centra speciāliste Astra Aukšmuksta. Ēdināšanas jautājumi tika risināti sadarbībā ar Izglītības iestāžu ēdinātāju asociāciju un ar PVD.