Vecāki saglabā nodokļa atvieglojumu vasarā

© F64

Vēl pagājušajā vasarā daudzu skolēnu vecāki saskārās ar birokrātisku procedūru un pat sodiem no nodokļu iekasēšanas iestādes, jo nebija laikus «izrakstījuši» savus bērnus no apgādājamo saraksta tajos pāris vasaras mēnešos, kuros skolēns atradis darbu, strādā un jau pats maksā nodokļus.

Pat tiem skolēniem, kurus nodarbināja valsts programmā ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību, vecākiem dažu desmitu eiro dēļ bija jāatsakās no nodokļa atvieglojuma un vēl jākārto virkne formalitāšu. Pateicoties veselajam saprātam un veiktajiem grozījumiem likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, šogad vecākam ir tiesības saņemt nodokļa atvieglojumu, arī ja bērns strādā. Ar atrunu – ja strādā tikai vasarā.

Valsts ieņēmuma dienests (VID) informē, ka no šā gada vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā, tas ir, no 1. jūnija līdz 31. augustam. Vecākiem jāzina, ka bērna atrašanās vecāka apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Savukārt pēc tam, kad skolēns pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā, taču attiecībā uz bērnu (skolēnu līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā, vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 165 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots neapliekamais minimums 75 eiro mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, šādu skaidrojumu sniedz VID.

Savukārt skolēni, kuri nolēmuši sākt darba gaitas, var saņemt algas nodokļa grāmatiņu. To var izdarīt klātienē, vēršoties VID ar iesniegumu algas nodokļa grāmatiņas reģistrēšanai, vai elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Skolēniem, kuri strādā vasaras mēnešos un maksā nodokļus vispārējā režīmā, algas nodokļa grāmatiņa dod tiesības algai piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 75 eiro mēnesī. VID skaidro, ka nodokļu nomaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms ir skolēna darba devējam – vispārējs, mikrouzņēmums vai lauksaimnieks. Ja skolēns sācis strādāt uzņēmumā, kas maksā nodokļus vispārējā režīmā, darba devējs no algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (23 procentus) un sociālās iemaksas (34,09 procentus, no kuriem 10,5 darba devējs ietur no skolēna algas, bet 23,59 – no saviem līdzekļiem). Sociālās iemaksas neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem. Piemēram, ja saņemamā atlīdzība ir 350 eiro un ir piemērots neapliekamais minimums 75 eiro, skolēns pēc nodokļu nomaksas saņems 258,45 eiro.

Ja skolēns vasarā strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, darba devējs neietur sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tie veido daļu no mikrouzņēmumu nodokļa, ko darba devējs maksā no sava saimnieciskās darbības apgrozījuma. Taču gadījumā, ja bērns strādā mikrouzņēmumā, viņš nevar atrasties vecāku apgādībā un vecāku algai nevar piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu personu 165 eiro apmērā – tiklīdz skolēns uzsāks darba attiecības mikrouzņēmumā, apgādība tiek automātiski pārtraukta.

Strādājot lauku darbos un saņemot sezonas laukstrādnieku ienākumu, algai tiek piemērota nodokļa likme 15 procentu, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā. Piemēram, atlīdzība ir 350 eiro mēnesī, un nevienā no dienām tā nav mazāka par 4,7 eiro, skolēns saņems ienākumu 297,50 eiro.



Latvijā

Otrdien, 8.oktobrī, Ministru kabinetā tika skatīti Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, Administratīvās atbildības likumā un Krimināllikumā. Rosinātie grozījumi minētajos likumos paredz no alkohola koncentrācijas pārbaudes procesa izslēgt iespēju personai subjektīvi bez jebkāda pamata atteikties no amatpersonas veiktās alkohola koncentrācijas pārbaudes vai nepiekrist tās rezultātiem, kā arī noteikt atbildību par atteikšanos no amatpersonas prasītās pārbaudes veikšanas.