Ātrās palīdzības mediķiem izdienas pensijas
No nākamā gada tiesības saņemt izdienas pensijas būs arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķiem un operatīvā medicīniskā transporta vadītājiem.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem no 2016. gada šīs tiesības varētu izmantot jau 191 dienesta darbinieks – 27 ārsti, 123 ārstniecības un pacientu aprūpes personas un 42 autovadītāji.
Saeima pēc ilgām diskusijām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šotrešdien galīgajā lasījumā jau pavisam raiti pieņēma likumprojektu, kas paredz izdienas pensijas NMP dienesta darbiniekiem. Izdienas pensiju varēs saņemt NMP dienesta ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personas, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs būs ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu. Pašlaik NMP dienestā strādā 381 persona, kas sasniegusi 55 gadus un kam ir vismaz 20 gadu darba stāžs, taču prognozes liecina, ka uz izdienas pensiju varētu pretendēt puse no šiem darbiniekiem.
Izdienas pensijas NMP dienestā strādājošajiem ir nepieciešamas, jo darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tostarp glābšanas darbus. Arī ātrās palīdzības darbinieki tiek pakļauti citu personu agresīvai rīcībai, un šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau pašlaik saņem izdienas pensijas. NMP dienesta darbinieku darbs ir saistīts ar īpašu risku, kas prasa paaugstinātu psiholoģisko un fizisko slodzi, un to nav iespējams novērst ar darba aizsardzības pasākumiem.
Jaunais likums nodrošinās darbiniekiem iespēju saņemt sociālās garantijas pirms darbspēju zuduma un tās izmantot, lai pielāgotos jaunajai situācijai.
Pēc NMP dienesta datiem, pašlaik brigādēs strādā 312 darbinieki vecumā no 55 līdz 62 gadiem – darbinieki pirmspensijas vecumā, uz kuriem tieši attieksies jaunais likums, ja vien viņu darba stāžs ir vismaz 20 gadu.
NMP dienesta speciāliste Ilze Bukša Neatkarīgajai atzina, ka ne visi brigāžu darbinieki automātiski ietu izdienas pensijā, jo tomēr ienākumi, turpinot strādāt, būtu lielāki, kā arī saglabājas sociālās garantijas. Izmantot izdienas pensiju varētu tie, kuriem šis darbs fiziski kļuvis grūtāk izpildāms, jo šie apstākļi, kādos jāsniedz palīdzība, tomēr ir ļoti specifiski – smaguma (aprīkojums, pacienti nestuvēs) nešana, iešana kājām dažkārt pat vairākus kilometrus ziemā pa dziļām kupenām, dubļiem, pie cietušajiem mežos un citur, arī skriešana pa kāpnēm mājās, kur nav liftu, ilgstoši jāveic atdzīvināšanas pasākumi. «Šim darbam vajadzīgas ne tikai zināšanas un pieredze, bet arī pietiekams fizisks spēks un izturība, kas diemžēl līdz ar gadiem objektīvi samazinās,» saka I. Bukša.
Saeima noraidīja priekšlikumu par citu mediķu – anesteziologu, reanimatologu izdienas pensijām, lai arī šo mediķu priekšstāvji arī akcentēja smago darbu kritiskās situācijās, piemēram, slimnīcu uzņemšanas nodaļās.