Vējonis oficiāli kļuvis par Valsts prezidentu

Jaunais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzņemoties amata pienākumus, šodien Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu.

"Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas," teica Vējonis.

Vējonis jau iepriekš akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā būs nacionālā vienotība, nacionālā pašapziņa, patriotisms un sociālais taisnīgums.

Vējoņa kancelejas vadītāja amata pienākumus turpinās pildīt Aleksandrs Bimbirulis, kurš vadīja arī prezidenta Andra Bērziņa kanceleju, savukārt kancelejas vadītāja vietnieces amatu ieņems aizsardzības ministra biroja vadītāja Egita Kazeka. Prezidenta ārlietu padomnieces pienākumus uzņemsies Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja Maija Manika, kura savulaik bijusi arī Latvijas vēstniece Zviedrijā, bet prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece būs Kristīne Jaunzeme, kura arī iepriekš strādājusi Valsts prezidenta kancelejā.

Tāpat par Valsts prezidenta padomniekiem kļūs Karīna Rāviņa-Vimba, kura iepriekš ieņēma Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomnieces amatu, un Andis Jēkabsons, kurš bija Vējoņa kā aizsardzības ministra padomnieks. Vējonim mainot amatu, viņa komandā turpinās strādāt arī līdzšinējais aizsardzības ministra padomnieks, iepriekšējais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš.

Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas. Viņa kandidatūras izvirzīšanas pieteikumu šim amatam parakstīja vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji un partijas "Vienotība" līdere, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. Saeima Vējoni prezidenta amatā ievēlēja 3.jūnijā piektajā balsojumā, kurā viņu atbalstīja 55 deputāti. Pret viņu nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā. Vējonis šajā balsošanas kārtā bija vienīgais kandidāts.

Vējoņa kandidatūru balsojumā neatbalstīja viens no koalīcijas partneriem - nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kura virzīja savu kandidātu šim amatam - tiesību ekspertu Egīlu Levitu. Tātad Vējonis prezidenta amatā tika ievēlēts arī ar opozīcijas balsīm. Līdz šim visas opozīcijas partijas ir noliegušas, ka izšķirošajā balsojumā būtu atbalstījušas viņa kandidatūru.

Vējonis vairākus gadus strādājis par vides ministru, savukārt kopš 2014.gada strādāja aizsardzības ministra amatā. Viņš vairākas reizes ievēlēts par Saeimas deputātu no ZZS saraksta un iepriekš ieņēma Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja amatu. Pēc ievēlēšanas prezidenta amatā Vējonis apturējis darbību partijā.

Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002.gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.

Vējonis 1989.gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994.gadā Somijā Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā LU bioloģijas zinātņu maģistra grādu.

Valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu politiķis norādījis, ka dažādās valūtās uzkrājis 88 547 eiro, bet ienākumos guvis 31 708 eiro. Vējonim pērn piederējušas Eiro rezerves fonda apliecības 21 952 eiro vērtībā.

Vējonim nav parādsaistību, un viņš nav izsniedzis aizdevumus. Ministrs arī norādījis, ka viņam ir uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.

Vējoņa kandidatūras izvirzīšanas pieteikumu parakstīja vairāki ZZS pārstāvji un partijas "Vienotība" līdere, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. No ZZS bija parakstījušies deputāti Ingmārs Līdaka, Augusts Brigmanis, Gundars Daudze, Ainārs Mežulis un Valdis Skujiņš, kuri pārstāv visas četras Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partijas.

Jau ziņots, ka līdzšinējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa sākumā paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu. Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas šajā amatā nav pavadījis tikai Valdis Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10.Saeimas deputāti.